Vēl tikai viena diena, un tad svētku maratons būs beidzies. Galva jau mazliet griežas, bet ne jau no šampanieša. No Izabellas rosīšanās. Viņa kā ar eļļu apsmērēta — nekādas krīzes nelīp klāt, pērk tik dāvanas un rīko ballītes.
Naudu no kredītiestādēm vairs neņem, jo iesaistījusies kaut kādā līdzmaksājumu svētku programmā. Tā viņa nolēma pēc darbavietā rīkotās Ziemassvētku balles kādā kafejnīcā. Tās īpašnieks noteicis — lai svinēt ierodas paši ar savu egli un rotājumiem. Izabellai to tik vajadzēja — viņa draugiem nosūtīja ielūgumus, kuros pieteica, lai katrs nāk ar savu egli un rotājumu. Tā ietaupījās nauda un laiks, jo egli pušķoja viesi. Ciemiņi bija pārāk apzinīgi un ielūgumu uztvēra ļoti nopietni, jo visi ieradās ar eglītēm. Nu katrā istabā ir pa trim. Visas tik skaistas, ka Izabellai žēl izmest. Viss jau būtu labi, bet kas tās skujas tīrīs? Svētku programmai, protams, ir turpinājums. Jauno gadu sagaidīt katram viesim jānāk ar savu glāzi, šampanieti un salātu bļodu.
