Jau rakstījām, ka SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne Veselības ministrijai nosūtīja vēstuli ar norādi, ka piešķirtais valsts finansējums pakalpojumu sniegšanai Aizkraukles poliklīnikā ir mazākais valstī. Vai tas ir devis rezultātu?
Netaisnības iemeslus neatklāj
Alīda Vāne stāsta, ka vēstule iesniegta arī Nacionālajam veselības dienestam. “Vēstules rakstu jau trīs gadus, informējot par situāciju veselības aprūpē, un uzskatu, ka tas ir genocīds pret Aizkraukles reģiona iedzīvotājiem,” saka Vānes kundze. “Piemēram, Dobeles slimnīcai ambulatorajai aprūpei valsts piešķir ap 700 tūkstošiem latu gadā, bet Aizkrauklei — tikai ap 200 tūkstošiem latu, lai gan Dobeles pusē ir mazāk iedzīvotāju nekā pie mums. Taču neviens man līdz šim nav paskaidrojis, kāpēc ir tāda netaisnība. Amatpersonas mani uzklausa, ir izbrīnītas, kā tas var būt, bet nekas nemainās. Ja vēstuļu rakstīšana uzreiz dotu rezultātu, būtu jau labi, tomēr tā nenotiek. Aizkrauklieši pret slimnīcas slēgšanu savāca tūkstošiem parakstu, bet kas no tā mainījās? Nekas! Ja katrs iedzīvotājs rakstītu vēstuli ministrijai, iespējams, tas būtu efektīvāk, jo valsts iestādēm ir jāatbild uz visām vēstulēm. Pacienti dusmojas uz mums, lai gan skaidrojums būtu jāprasa valdībai. Par to klusēt nevaru, tādēļ vēstules joprojām rakstu cerībā uz pārmaiņām.”
Sadalīs tikpat, cik šogad
Vai nākamgad kvota jeb valsts finansējums Aizkrauklei būs lielāks? “Diemžēl pašlaik jāsamierinās ar tādu pašu valsts finansējumu kā šogad — 200 tūkstošiem latu gadā. Kāda būs precīzā summa, to droši vien varēsim pateikt tikai februārī, kad slēgsim līgumu par medicīnisko pakalpojumu apmaksu,” stāstaVānes kundze. “Sadalot kvotu gadam, iznāk, ka dienā par valsts naudu neirologs varēs pieņemt trīs pacientus, ginekologs — piecus, bet datortomogrāfiju varēs veikt tikai 35 pacientiem mēnesī, lai gan šis pakalpojums būtu vajadzīgs 80 — 90 cilvēkiem mēnesī. Plānots, ka rentgenu bez maksas varēs izmantot to kategoriju iedzīvotāji, kas no pacienta maksas atbrīvoti, bet par kvotu — tikai daļa pacientu, pārējiem būs jāmaksā pilnā apjomā. Rentgena pakalpojumi ir nepieciešami lielam iedzīvotāju skaitam pie dažādām saslimšanām, tāpēc šim pakalpojumam vajag apmēram trešdaļu piešķirtās kvotas. Ja no valsts naudas apmaksātu visus rentgena izmeklējumus, mazāk naudas paliktu speciālistu konsultācijām, piemēram, tad neirologs dienā varētu pieņemt tikai divus, bet ginekologs — trīs pacientus. Ja kvotu piešķirtu lielāku, nekā mēs esam ieplānojuši, rindas pakalpojumiem par valsts finansējumu būtu mazākas.”
Speciālistu pakalpojumi būs dārgāki
Vānes kundze informē, ka nākamgad pilna maksa par rentgenu un datortomogrāfu būs tāda pati, taču maksa par speciālista apmeklējumu un par ultrasonogrāfiju no 10 latiem pieaugs līdz 12 latiem, jo cena nav palielināta piecus gadus, taču pēdējo triju gadu laikā komunālo pakalpojumu rēķini un citi izdevumi ir pieauguši apmēram par 30%.
Aizkraukles poliklīnikas sniegtos medicīnas pakalpojumus, tajā skaitā par kvotām, izmanto arī iedzīvotāji no Ogres, Jēkabpils, Meņģeles, Lielvārdes, Viesītes un citurienes, tāpat kā aizkrauklieši brauc uz Ogri, Jēkabpili un Rīgu — saskaņā ar likumu katrs pats var izvēlēties vietu, kur ārstēties, un šajā ziņā pacientu skaitu nevar ierobežot.
Plānots, ka no janvāra Aizkrauklē varēs izmantot SIA “Medicīnas sabiedrība Gaiļezers’’ nieres aizstājējterapiju jeb mākslīgo nieri — “Gaiļezers” nodrošinās iekārtas, jo Aizkraukles slimnīca tik dārgu aparatūru nevar atļauties nopirkt. Turpinās darboties arī traumpunkts, taču sirds veselības kabinets strādās tikai līdz šīgada beigām, jo nākamgad valsts finansējumu tā darbībai nepiešķirs.
