Ziemassvētkos dievnami tiek īpaši uzposti. Tas vairo svētku izjūtu, jo Ziemassvētkos pamatnoskaņa ir prieks. Arī Kokneses katoļu draudzē baznīcēnus iepriecinās silītē dusošs mazulis.
Kokneses katoļu draudzes prāvests Andris Blūms stāsta, ka Ziemassvētku vakara dievkalpojums sāksies pulksten 16. Pie Jāņa Kristītāja altāra sānos būs izveidots Betlēmes stallis, centrā, protams, silīte ar bērniņu.
Betlēmē dzimušajam mazulim ir dziļi simboliska nozīme. Viņš ir apliecinājums Dieva īpašajai mīlestībai. Varbūt tāpēc dievnamos svētkos figurāli inscenē viņa pasaulē nākšanas ainas, tā vēl vairāk paspilgtinot šī notikuma nozīmīgumu.
Informācija internetā vēsta, ka Ziemassvētku silītes tradīcija radusies no Betlēmes silītes kulta, ko īstenoja pirmie kristieši un kas Eiropā izplatījās jau XIII gadsimta sākumā. Visizplatītākais bija Betlēmes silītes modelis maza staļļa veidolā ar apgleznotām koka figūriņām, kas attēloja Svēto ģimeni, ganus, trīs ķēniņus, eņģeļus, velnu, nāvi, dažādus dzīvniekus, arī laicīgos tēlus, kas pārstāvēja konkrētu vēsturiski politisko laika periodu.
Polijā šo tradīciju ieviesa franciskāņi, un Jēzus bērna piedzimšanas ainas izrādīšana baznīcās Ziemassvētku laikā kļuva ļoti populāra. Otrs un vienīgais cita veida silītes modelis pasaulē ir Krakovas silīte. Tā radusies XIX gadsimta otrajā pusē. Krakovā silīšu modeļu veidošanas tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Tiem, kuri svētkos dosies uz Rīgu, mākslas muzejā “Rīgas birža” ir iespēja novērtēt vienu no Polijā raksturīgajiem svētku atribūtiem — tradicionālās Ziemassvētku silītes. Izstāde būs apskatāma līdz 6. janvārim.
