Bērns var uzrakstīt vēstulīti Ziemassvētku vecītim un palūgt kāroto dāvanu. Zem eglītes viņš to, iespējams, atradīs. Ko darīt pieaugušajiem? Kad jautāju kādai paziņai, ko viņa gribētu saņemt svētkos, kundze pirmspensijas gados nedomājot nobēra: “Uzdāvini man darbu!”.
Daudziem tā šobrīd ir visgaidītākā un diemžēl arī nereālākā dāvana. Tomēr ir arī patīkamas ziņas. Interneta personāla atlases kompānija “CV—Online Latvija” novembrī veikusi darba devēju aptauju, un rezultāti ir iepriecinoši. Nākamajā pusgadā 72 procenti aptaujāto Latvijas uzņēmumu plāno pieņemt jaunus darbiniekus. Galvenās jomas, kurās vajadzīgi speciālisti, ir preču pārdošana un klientu apkalpošana, informācijas tehnoloģijas un administratīvais darbs. Plānoto jauno vakanču skaits ir dažāds, bet 13 procentu uzņēmumu paredz pieņemt darbā pat desmit un vairāk cilvēku. Cerību vieš fakts, ka vairāk kā 40 procentu uzņēmumu darbinieku skaita pieaugumu plāno sakarā ar uzņēmuma paplašināšanos. Diemžēl gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzīst, ka atrast jaunus darbiniekus ir daudz grūtāk nekā iepriekšējos gados. Iemesli tam ir dažādi. Vispirms jau tas, ka darba devēju pieprasījums pēc noteiktām vakancēm nesaskan ar darba meklētāju piedāvājumu. Protams, iemesls ir arī lielais emigrējušo darbspējīgo iedzīvotāju skaits un esošo bezdarbnieku nevēlēšanās aktīvi meklēt darbu, pārkvalificēties — labāk samierināties ar to, kas ir, un saņemt pabalstus. Kāds bezdarbnieks darba “biržas” gaitenī skaidri un gaiši atklāja: “Kāpēc man agri celties, braukt kaut kur ellē uz darbu, maksāt par biļeti, visu dienu “rukāt” un saņemt minimālo algu? Labāk iztieku no pakām un pabalsta.” Situācija Latvijā darbaspēka ziņā daudzviet ir saspringta. Dzirdēts, ka, piemēram, uzņēmumā “Ogres trikotāža” nespēj izpildīt pasūtījumus, jo trūkst šuvēju. Vadība jau spriež, ka nāksies ievest darbaspēku no Uzbekistānas vai Baltkrievijas. Atceros 70. gadus, kad toreizējā Ogres trikotāžas kombinātā bija “ievestas” vjetnamietes. Viņas bija ar mieru strādāt par mazāku samaksu, ilgas darba stundas, bija pieticīgas iztikšanas un dzīves apstākļu ziņā. Tā teikt, “taisnīgās” padomju iekārtas vergu variants. Ja nevēlēsimies ražošanu Latvijā sašaurināt, arī mums drīz vien var nākties kopmītnes piepildīt ar ķīniešiem vai Vidusāzijas tautu pārstāvjiem. Kā uz Īriju un Angliju veikt vietējo smādētos darbus brauc latvieši, tā pie mums latviešu neiekārotos darbus darīs citi. Ja tā labi pacenstos, Nodarbinātības valsts aģentūra vai kāda cita ieinteresēta iestāde Ziemassvētkos varētu sagādāt lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vienu lielu kopīgu dāvanu — brīvo vakanču sarakstu. Bez īpašām prasībām, vecuma un dzimuma ierobežojumiem, bet ar vienu galveno nosacījumu — vēlmi strādāt. Jo šobrīd kādam uzdāvināt darbu — tā ir visdārgākā un par naudu nenopērkamā dāvana. Ja vien to vēlas saņemt.
