Rīt, 21. decembrī, aprit 100 gadu kopš bibliogrāfa, literatūrvēsturnieka un žurnālista Viļa Austruma (īstajā uzvārdā Ambaiņa) dzimšanas Vietalvas — Odzienas pagasta Īvānos.
Saglabāts pļaviņiešu literārais žurnāls
Viņš mācījies Pļaviņu miesta pamatskolā un Pļaviņu vidusskolā. Slikto materiālo apstākļu dēļ sapnis studēt filoloģiju netika piepildīts. Interese par literatūru puisim radās jau skolas laikā, to, domājams, rosinājis folklorista Ojāra Ambaiņa tēvs — Viļa vecākais pusbrālis Valdemārs Ambainis (jaunībā darbojās rakstniecībā, bijis žurnālu redaktors). Viļa Ambaiņa arhīvā saglabāts 1923. — 1924. gadā rokrakstā izdotais Pļaviņu pamatskolas skolēnu literārais žurnāls “Darbs” ar skolēnu rakstu darbiem un ilustrācijām.
No pusaudža gadiem Vilis publicēja rakstus presē par vietējo kultūras un sabiedrisko dzīvi: Vietalvas labdarības biedrību un tās karogu, tautas namu un tautiskās atmodas laikmeta darbiniekiem tautskolotājiem Jāni Bēķi, Jēkabu Kalniņu, Juri Kalniņu — Prātkopi, Andreju Jankavu un Antonu Veispalu, brāļiem Andžu Siliņu (Ausekļa draugs) un Pēteri Siliņu — Bangpūti (rakstnieks). Kā atlīdzību par korespondencēm viņš saņēmis laikrakstu brīveksemplārus. 1926. gadā “Malienas Ziņās” turpinājumos ar V. Potrimpa vārdu publicē Andža Siliņa “Krusttēva nostāstus” par dzīvi Vietalvā, sākot ar notikumiem franču — krievu kara laikā 1812. gadā.
Īpaša tēma —
Auseklis
Ambainis referēja sanāksmēs, gatavoja materiālus radioraidījumiem un arī pats Vietalvas izloksnē lasīja par Služānu mātes piedzīvojumiem Rīgā. Laika gaitā nostiprinājās vispusīgas intereses — par avīžniecības un literatūras vēsturi, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, par cilvēkiem. Īpaši saistīja jaunlatviešu un pirmās Atmodas problemātika. Mājās tika krāti, kolekcionēti un atsevišķās mapēs sistematizēti pa tēmām dažādi izraksti no arhīviem, senām un jaunām avīzēm, žurnāliem.
Īpaša tēma — Auseklis, par kuru pirmie materiāli vākti dzimtajā Odzienas — Vietalvas pagastā jau zēna gados. Vākumu izdevies apkopot 1956. gadā izdotajā Ausekļa izlasē ar apceri par Ausekļa dzīvi un plašajās bibliogrāfiskajās piezīmēs par publicētajiem darbiem. Uzrakstīta raidluga (radioraidījumos vairākkārt atskaņota populāru latviešu aktieru lasījumā) un kinoscenārijs (nerealizēts) par Ausekli kopā ar Raimondu Skrābānu. Izveidotas arī J. Alunāna un A. Brūk-
lenāja darbu izlases ar ievadiem, komentāriem un bibliogrāfiskām piezīmēm.
Draugi ar līdzīgām interesēm
Viļa Ambaiņa draugu un paziņu loks bija visai plašs, no dažādām aprindām, viņus visus saistīja līdzīgas intereses: publicisti un bibliogrāfi Mārtiņš Sams, Žanis Unams, Ernests Blanks, Jānis Straubergs, Osvalds Akmentiņš, Voldemārs Jauģiets un Aleksandrs Jansons, dzejnieks Jānis Grots, rakstniece Jana Priede, rakstnieks un aktieris Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons), aktieri Harijs Avens un Kārlis Sebris, kinorežisors Rolands Kalniņš, mūzikas vēsturnieks Raimonds Skrābāns, arhivārs Juris Jenšs, literatūrvēsturnieks Jānis Niedre, teātra kritiķis Valts Grēviņš, žurnālisti Bernhards Borgs, Arvīds Rupeiks. Pie rakstniekiem Rutku Tēva Strazdumuižā, Zvārguļu Edvarda “Leukādijās”, Janas Priedes Pierīgā un Birznieku Latiņas un Sofijas Zemītes “Ņoņās” ciemojāmies visa ģimene. Sirmajām rakstniecēm Birzniecēm tēvs palīdzēja izkārtot materiālu atbalstu.
Pseidonīmu vārdnīcu izdot nepaspēj
Paliekošs pienesums latviešu literatūras bagātību krātuvei ir kopā ar Arvīdu Griguli sakārtotie fundamentālie “Latviešu literatūras kritikas” pieci sējumi septiņās grāmatās (1956. — 1964.) — kopapjomā sešarpus tūkstošu lappušu, no kurām pusotrs tūkstotis ir Viļa Ambaiņa sagatavotā bibliogrāfija kopā ar anotētiem personu un izdevumu rādītājiem. Personu rādītājā izmantoti viņa gadu gaitā sakrātie materiāli iecerētajai pseidonīmu vārdnīcai. Diemžēl latviešu rakstnieku pseidonīmu vārdnīca nav izdota vēl tagad, kaut pagājis jau pusgadsimts.
Pēdējo grāmatu izdošanu Vilis Ambainis vairs nepiedzīvoja, jo nomira 1960. gada 28. decembrī 49 gadu vecumā. Apglabāts Rīgā, Pirmajos Meža kapos, kur 1964. gadā novietots tēlnieka A. Skribnovska veidots kapa piemineklis — tajā attēlotais jauneklis nav miera dusā, bet darbu turpina.
Meitas pienākums sakārtot tēva arhīvu
Negarajā darba mūžā daudz tika padarīts (ap 70 Latvijas zinātnieku bibliogrāfiju) un arī publicēts (vairāk nekā 400 publikāciju par dažādiem latviešu literatūras vēstures un aktuālajiem jautājumiem) ar daudzveidīgiem pseidonīmiem un kriptonīmiem, no kuriem populārākie ir V. Potrimps, A. Daugavietis, V. Daugavietis,
V. Rasa, A. Austrums, V. Austrums.
Uzskatīju par savu pienākumu sakārtot 50 gadu glabāto tēva arhīvu un apkopot padarīto, sagatavojot viņa darbu bibliogrāfiju, kura mazā metienā Viļa Ambaiņa dēla sievas Ievas Jansones redakcijā šinīs dienās nāks klajā. To uzdāvināsim lielajām bibliotēkām, arī Pļaviņu pilsētas bibliotēkai.
Neviens no trijiem Viļa Ambaiņa bērniem un pieciem mazbērniem nav izvēlējies sava tēva un vectēva profesionālo ceļu, visi darbojas eksaktajās nozarēs. Deviņiem mazmazbērniem dzīves ceļa izvēle vēl ir priekšā, taču nešaubos, ka arī viņi strādās Latvijas labā, tikpat aizrautīgi un godprātīgi kā viņu dzimtas galva.
