Siltais decembris lauku ļaudīm rada galvassāpes, domājot par pavasari. Vai ziema sējumus pārsteigs ar biezu sniega kārtu vai spēcīgu salu un labi paaugušies ziemāji izturēs šo laika apstākļu maiņu? Komentē Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta speciāliste Vija Stesele.
Var labi sagatavot augsni, izvēlēties pareizo šķirni, laikā iesēt, pareizi mēslot, nosargāt no kaitēkļiem un slimībām, bet izšķirošie var izrādīties laika apstākļi. Tāpēc svarīga ir pareizas šķirnes izvēle. Tādas, kura piemērota Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Skrīveru institūta izmēģinājumu laukā zālāju attīstība arī šobrīd, decembra vidū, kad vidējā gaisa temperatūra ir vismaz piecus grādus virs normas, ir normāla. Bioloģiskajā laukā ziemāji — rudzi, kvieši un dinkels (spelta kvieši) — iesēti laikus, 18. septembrī, aug un labi attīstās. Ja sniegs uzkritīs uz nesasalušas zemes, tie pasutīs, bet bojā neaizies. Svarīga ir šķirņu atbilstība noteiktajam reģionam. Tām, kuras selekcionētas Skrīveru pusē, jau ģenētiski ieprogrammēts, ka tādi laika apstākļi kā šoziem var būt un tas nav nekas īpašs. Lietuvā selekcionētās šķirnes pieradušas pie siltākām ziemām, igauņu — tuvākas mūsu laika apstākļiem. Tie, kuri vēlas iegūt lielu ražu, riskē, taču bieži vien risks nav bijis pūļu vērts, jo pavasarī sākas lielās vaimanas, ka viss iesētais beigts. Vien Latvijas kvieši nekad nebūs tik ražīgi kā Eiropas.
Pērn Kurzemes un Zemgales zemnieki sūdzējās par nepārziemojušiem sējumiem. Jautāju, kādas šķirnes sētas. Izrādās — tādas, kādas tikpat kā nav dzirdētas. Turpretī latgalieši, kur ziemas bargākas, nav tik moderni, iesējuši ziemas rudzus ‘Kaupo’, un galva viņiem nesāp.
