Aizkrauklē uz tikšanos ar mūspuses dravniekiem bija uzaicināts bitenieks Artūrs Grudovskis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un zemnieku saimniecības “Lielvaicēni” īpašnieks. Šoreiz gandrīz 30 interesentiem viņš stāstīja par bišu vasku, tā īpašībām, medus šūnu pamatņu izgatavošanu un citiem ar medus ieguvi saistītiem jautājumiem.
Artūra kungs, būdams praktiķis, stāstījumu par vasku sāka tā: tas ir trauks, kurā glabājas medus, tāpēc attieksmei pret to vajadzētu būt tādai pašai kā pret traukiem, no kuriem mēs ēdam. Vasks uzsūc visus ķīmiskos preparātus, ar kuriem ārstē bites, un ar laiku tie ir tādā koncentrācijā, ka sāk tos atdot medum. Īpaši bīstamas ir antibiotikas. Tās ir pārsvarā visās Krievijā ražotajās bišu zālēs, piemēram, peru puves ārstēšanai. Lietojot medu, kuru bites savākušas šūnās, kas piesūkušās ar šīm zālēm, cilvēkiem ar dažādām alerģijām var rasties komplikācijas. Tāpēc vaska šūnas, kuras bijušas saskarē ar antibiotikām, jāiznīcina sadedzinot.
Tikpat bīstami ir preparāti, kurus izmanto sējumu miglošanai — kā gadījumā Limbažos. Tika iznīcinātas daudzas bišu saimes, un medū no šiem stropiem analīzes uzrādīja augstu ķīmisko vielu koncentrāciju. Vai tādas pašas analīzes tika veiktas vaskam? Atbildes nav. Pasaules praksē šādos gadījumos iznīcina gan produkciju, gan šūnu rāmīšus, nerunājot nemaz par vasku, kas bijis saskarē ar medu. Ja šādas vaska šūnas pārkausē un izgatavo jaunas, indīgās vielas tajās saglabājas, un bites, saskaroties ar tādu materiālu, sāk nīkuļot, neattīstās un var iet bojā.
Kausējot vasku, būtiska ir trauku izvēle. Vislabākie ir nerūsējošā tērauda vai emaljētie. Bīstamāki — alumīnija, viskaitīgākie — cinkotie trauki, kuri vasku un medu iekrāso zaļganpelēku. Tas ir ne tikai vizuāls bojājums, bet medū nonāk liels daudzums cinka, kas ir kaitīgs cilvēka iekšējiem orgāniem.
Vislabākais šūnu gatavošanai ir apvākojuma un magazīnu šūnu vasks. Artūra kungs teic, ka biškopji diemžēl izvēlas no tā gatavot smaržīgas un dzidras vaska sveces, nevis atvēl to jaunu šūnu izgatavošanai.
Vaska kausēšanai mazos apjomos (no 50 līdz 300 bišu saimēm) izmanto ar elektrību darbināmu sauso vaska kausētāju. Ar tādu Artūrs Grudovskis kādu laiku strādājis dravās Dānijā. Krāsniņa bija tik universāla, ka tika izmantots viss dravā iegūtais. Sausie pārpalikumi, čagas, kas rodas pēc kausēšanas, satītas avīzēs kā mazi kukulīši, noderēja mājas apkurei.
Cits efektīvs un sarežģītāks vaska kausēšanas veids ir ar karstā gaisa metodi. Dānijā dažās saimniecībās medus sviedes vietā izmantoja tieši šādu metodi, rāmīšus saliekot kausētājā un atsevišķi nodalot vasku un medu. Artūra kungs jau daudzus gadus pats izgatavo medus šūnu materiālu, pieņemot vasku no biteniekiem un pārkausējot to. Mazākās saimniecībās viņš iesaka lietot speciālās pannas, bet lielākās, kā “Lielvaicēnos”, izmantot valcēšanas metodi. Visos ar dravniecību saistītos jautājumos var vērsties arī pie Latvijas Biškopības biedrības Aizkraukles nodaļas vadītājas Guntas Otto, zvanot pa tālruni 29638684.
