Ziemas spelgonī 1971. gada janvārī Stučkas pilsētas kultūras namā, Boļeslava Kiriļina un Helēnas Deines rosināti, tiekas skolotāji un izglītības darbinieki, lai dibinātu Izglītības un kultūras pārvaldes jaukto kori. Par pirmo diriģentu uz ilgiem gadiem kļūst Jānis Brants, viņa palīgi sākumā — kormeistari Miervaldis Leja un Andris Krūmiņliepa.
Kopš pirmā mēģinājuma līdz šai dienai korī dzied Vilhelmīne Belinna un Daina Ziediņa, arī Aina Brimerberga ar kori saistīta visu tā darbības laiku.
Korī tolaik pamatā dzied skolotāji, mēģinājumi notiek ceturtdienu rītos, un arī koncertdarbība ļoti aktīva ir tieši skolās, atklājot skolēniem latviešu kora mūzikas skaistākās lappuses.
Kora kvalitāte strauji aug, un jau 1973. gadā Dziesmu svētku simtgadē koris nonāk pat līdz koru karu finālam Rīgā. Kopš šiem svētkiem aizkrauklieši vienmēr bijuši Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieki.
Vēlāk par Jāņa Branta sekotāju kļūst Juris Kļaviņš, kura vadībā koris 1995. gadā ieraksta Jurjānu Andreja “Līgo dziesmu virkni” Latvijas televīzijā ar skaistu filmēšanos Aizkraukles pilskalnā. Vēl tagad ap Jāņu laiku šad tad pārraida šos ierakstus.
Skolotāju koru kustība Latvijā, īpaši padomju gados, ir ļoti spēcīga, un salidojumi notiek dažādās Latvijas vietās. Tiek radītas un kopkoros pārbaudītas vairāku latviešu komponistu kora dziesmas, no kurām daudzas pēc tam skan Mežaparka Lielajā estrādē. Salidojumos Kuldīgā, Rēzeknē, Dobelē, Alūksnē, Tukumā, Liepājā un Gulbenē piedalās arī aizkrauklieši.
Diriģents Andris Pundurs pārņem kora vadību no Jura Kļaviņa un par palīgiem uzaicina Agri Puķi, Uģi Reķi, neilgu brīdi arī Aldi Andersonu.
Ir Atmodas laiks, un paveras Rietumu robežas. 1990. gadā koris pirmo reizi dodas uz Vāciju, kur piedalās Dūdenhofenas pilsētas dziedāšanas biedrības “Germania” jubilejas svinībās. 1996. gadā koris ar tautas mūzikas koncertiem atkal dodas uz Vāciju, šoreiz jau sieviešu — Ilzes Duberes un Modras Šuriņas — vadībā, kuras tobrīd strādā kopā ar Uģi Reķi. Koris tajā laikā skaitliski ir viens no lielākajiem Latvijā un dodas uz Vāciju pat divos autobusos.
Maestro Imanta Kokara rosināta, 1995. gadā sākas Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētku tradīcija, un koris “Aizkraukle” ir šo svētku dalībnieks to pirmsākumos Rīgā, neparastajos 1997. gada svētkos Gotlandē un arī tepat kaimiņos Tartu 2008. gadā.
2002. gadā korim uzticēts gods pārstāvēt Latviju Prāgā, atklājot izstādi NATO samitā “Ceļš uz brīvību un drošību. Latvija. Zeme. Tauta. Valsts.” Čehijas Nacionālajā muzejā. Tiekam uzaicināti arī uz pieņemšanu Latvijas vēstniecībā.
Pieskandināta Latvija gan koru draudzības koncertos un kopprojektos, gan reģionālajos svētkos Daugavpilī, Ērgļos, Pāvilostā un Alūksnē nupat pagājušajā vasarā.
Par krāšņu tradīciju kļuvusi mūsu novadnieka komponista Pētera Barisona jubilejas atzīmēšana, kas aizsākās ar vasarās svinētajām Pēterdienām Vīgantē un turpinājās ar simtgadi 2004. gadā, kad kopā ar Rēzeknes orķestri, koriem “Dīvaja” un “Motus” Guntara Bernāta vadībā atskaņota arī kantāte “Brīnumzeme”. Pēc pieciem gadiem jubileja tika atzīmēta ar kora miniatūrām un kamermūziku.
Ceram, ka nākamā jubileja tiks ieskandēta jaunajā Vīgantes tautas namā.
Savukārt 2010. gadā kopā ar Iecavas kori un RPIVA orķestri iestudēta Franča Šūberta “Sol mažora mesa”, kuru pilsētas svētkos dzirdēja aizkrauklieši, bet adventa laikā prieks tika iecavniekiem.
Muzicēts arī Slovākijā (2004.), Lietuvā, Aizkraukles sadarbības pilsētās Jonavā (2007.) un Biržos (2010.). Konkursu pūrā — 3. starptautiskais koru festivāls — konkurss “Isola del sole” Grado Itālijā (2001.), kurā iegūts sudraba diploms, un I Eiropas skolotāju koru festivāls — konkurss Ostrow Wielkopolski Polijā (2006.) ar saņemto veicināšanas balvu. Apskatīta Venēcija, Vīne, Florence un Verona, Polijā — Gdaņska, Varšava, kā arī Hitlera bunkuri.
Par jaukiem brīžiem kora dzīvē kļuvuši Ziemassvētku koncerti Aizkraukles, Seces un Sunākstes baznīcā. Pēdējā — pirms pāris gadiem tieši 24. decembrī ledainā aukstumā un sveču gaismā. Tradīcija ir arī vasaras saulgriežu svinēšana, piedaloties izrādē “Skroderdienas Silmačos” 2010. gadā.
Interesants notikums bija piedalīšanās muzeju nakts pasākumā Kultūras muzejā “Dauderi” Rīgā. Arī ekskursijas pēc novadu svētkiem kopā ar Kokneses kori “Anima”, kad apskatīta Ventspils, Aglona, pabūts Maizes muzejā, iepazīta Alūksne un Zeltiņu raķešu bāze (nezināmais padomju mantojums), braukts bānītī no Alūksnes uz Gulbeni un vēl, un vēl.
Kopš 1994. gada diriģente esmu arī es, Ilze Dubere, aizkraukliete, Ksenijas Zelmenes, Mirdzas Blimbergas skolniece P. Barisona mūzikas skolā, vēlāk Andra Pundura un Ferija Millera studente. Sirdī vietējā, kaut pamatdarbs Rīgā. Un esmu ļoti pateicīga Leldei Kamzolei — Gagainei, kura jau septiņus gadus ir neaizvietojama palīdze kora darbā gan mākslā, gan sadzīvē.
Krīze nav gājusi secen arī mūsu kora dziedātājiem. Vairāki ir bijuši spiesti meklēt darbu ārzemēs vai pārcēlušies uz tālākām dzīves vietām un vairs nevar ierasties uz mēģinājumiem. Tomēr saikne ar kori nav zudusi, un visi vienmēr tiek mīļi gaidīti un informēti par notiekošo.
Lai kur arī būtu, aizkrauklieši zina, ka uz skanīgo dziedājumu “Pēc kaut kā cēla, nezināma sirds ilgojas…” atbilde ir: tevi sauc koris “Aizkraukle”! Tas tā kopš Liepājas salidojuma 1995. gadā. Tāpat kā teiciens: “Jāuzkrāso lūpas, lai zina, no kurienes skaņa nāk!”. Un vēl citi…
Piedzīvots un pieredzēts daudz, priecīgi un skumji brīži. Visos turamies kopā.
Kora 40 gados tajā ir dziedājuši ap 200 koristu, šobrīd esam 38 un vienmēr gaidām jaunus dziedātgribētājus, īpaši vīrus. Jau 2013. gadā būs jauni Dziesmu svētki. Tas ir tuvu! Repertuārs jau tiek gatavots, un šoreiz tas ir ar skaisto moto “Lai top! Līgo!”.
Jubilejas koncertā šodien, 3. decembrī, pulksten 16 kora programmā būs dziesmas par Daugavu. Kopā ar draugiem atcerēsimies lielkoncertu “Rīgai 810”, bet daļu koncerta ļausim muzicēt mūsu Lietuvas viesiem no Biržiem — kamerkorim “Viktorija” un jauktajam korim “Agluona” Viktorijas Morkunienes vadībā.
Būs arī sadziedāšanās ar bijušajiem kora dalībniekiem un pēc koncerta balle.
Esiet mīļi gaidīti muzikālā pēcpusdienā kopā ar kori “Aizkraukle”!
