Aizkraukles novada kultūras namā notika semināru cikls par mājražošanas, konkrētāk — pārtikas ražošanas, iespējām. Tajos piedalījās ap piecdesmit esošo un potenciālo mājražotāju no Aizkraukles rajona partnerības darbības teritorijas — Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Skrīveru, Neretas novada un Vecumnieku novada Kurmenes un Valles pagasta.
Aizkraukles rajona partnerībai piešķirts Eiropas lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai, lai atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus. Lai šo naudu izlietotu pēc iespējas mērķtiecīgāk un ieguvēji būtu ne tikai ražotāji, bet arī pircēji, nepieciešams veikt pētījumu. Tas uzticēts biedrībai “Latvijas lauku forums”. Trīs tās pārstāvji — Inga Bērziņa, Āris Ādlers un Valdis Kudiņš — šajās dienās seminārā un turpmāk līdz nākamā gada sākumam apzinās situāciju pārtikas ražošanā. Cik un ko ražo lielie, mazie uzņēmumi, kā arī mājražotāji bijušā Aizkraukles rajona teritorijā. Pēc šīs informācijas apkopošanas varēs spriest par to, kas nepieciešams, lai modernizētu esošos uzņēmumus, radītu jaunus produktus vietējam un Latvijas tirgum.
Lai savējie
pazītu
Semināra dalībnieki par perspektīvām idejām nosauca augļu, dārzeņu pārstrādi, piena un medus produktu, zāļu tēju ražošanu. Kā jauns produkts pārstrādei tiek piedāvāts plūškoks.
Vai mājražotāji tirgū var konkurēt ar lielražotājiem? Āris Ādlers, Latvijas lauku foruma biroja vadītājs, saka, ka mājražotāju produkti noteikti ir pārāki par masveida produkciju garšas, kvalitātes, ražošanas veidu ziņā. Kā pievienotā vērtība produktam ir arī ražotāja personīgā attieksme, tradīcijas, receptes vēsture. Tūristiem svarīgi iegādāties to, kas ražots konkrēti Aizkraukles pusē.
Ne mazāk svarīgs ir veids, kā produkts tiek nogādāts līdz pircējam. Nozīmīgs ir iesaiņojums, pazīstamība, reklāma. Tam būtu nepieciešams izveidot vietējo zīmolu, firmas zīmi. Tas arī būtu stimuls vietējiem pircējiem iegādāties tieši šos produktus, zinot, ka nauda neaizplūdīs uz Lietuvu vai Poliju, bet paliks pašu mājās.
Naudu sola gada
sākumā
Semināra dalībniekiem, potenciālajiem atbalsta pretendentiem, jautāja, kas būtu nepieciešams un cik tas maksātu, lai katrs varētu sākt savu mazo biznesu? Viens no būtiskākajiem darbiem būtu telpu piemērošana ražošanai, kā arī konkrētu iekārtu vajadzība, piemēram, medussviede biteniekiem. Nosauktās summas ir daudz mazākas par programmas maksimumu, un vairumā gadījumu cilvēkiem nepieciešams vien pāris tūkstošu latu. Pirmajā vietā sarakstā ir būvmateriāli. Tad dzesētāji, ledusskapji, saldētavas, siera kūpinātava, tējas žāvētāji.
Konkrēti secinājumi un rekomendācijas būs gatavas nākamā gada sākumā. Līdz tam jāveic pārrunas ar tirdzniecības vietu pārstāvjiem, piemēram, tirdziņu organizatoriem. Programma reāli varētu sākt darboties februārī. Pēc biedrības akcepta projektu nodos izskatīšanai Lauku atbalsta dienestam, kurš arī lems par līdzekļu piešķiršanu.
Nost ar
kautrīgumu!
Kā uz pārtikas ražošanu mājas apstākļos raugās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)? Valdis Kudiņš saka — saražotajam jāatbilst drošas pārtikas normām.
Vēl kāda būtiska lieta, kas līdz šim bremzējusi pārdošanas un pirkšanas procesu, ir latviskais kautrīgums. Pārdevēji gaida, kad pircēji paši nāks klāt un jautās cenu, interesēsies par produktu, savukārt pircējs vēlas, lai tiktu uzrunāts, iepazīstināts. Nereti savas produkcijas pārdošanu tirgū ražotājs pat uzskata par kauna lietu. Arī šajā ziņā domāšana jāmaina. Nepieciešams skaidrot, cik prestiži ir pārdot paša saražoto, jāveic pārdošanas treniņi, pieredzes apmaiņa.
“Izmaiņas notiek, bet varbūt ne tik ātri, kā gribētos”, piebilst Kudiņa kungs. “Mājražotāju kļūst arvien vairāk. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā šobrīd, pēc PVD datiem, reģistrēts 13 mājražotāju. Mainījusies arī valdības nostāja šajā jautājumā. Pirms trim gadiem Zemkopības ministrijā par mājražošanas atbalstu tikai vīpsnāja, bet šogad tai jau piešķirti
2 miljoni latu.”
