Sākot jauno sezonu, kluba “Cīņas sports” dalībnieki sasnieguši labus rezultātus. Baltijas atklātajā čempionātā “Pankration MMA”, cīnoties ar citu cīņas veidu sportistiem no Lietuvas, Igaunijas, Armēnijas un Krievijas, Viesturs Mozga no Kokneses novada izcīnīja zelta medaļu un kļuva par 2011. gada čempionu savā svara kategorijā.
Arī taekvondo sacensībās “Salaspils kauss” šoruden sīvā cīņā pirmo vietu pārliecinoši ieguva lielvārdietis Oļegs Avsejenko, kuru trenē Juris Kozlovskis — Stalažs. Klubā “Cīņas sports” šobrīd trenējas 15 bērnu un jauniešu, tas darbojas Koknesē no 2009. gada. Šobrīd nodarbības notiek Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā.
Pirmās iemaņas
apgūst pats
Treneris Juris Kozlovskis — Stalažs stāsta, ka pats par Austrumu cīņām sācis interesēties jau 1989. gadā: “Tolaik vēl biju puika, un mēs kopā ar draugiem devāmies uz Rīgas klubiņiem un pagrabiņiem, kur tolaik varēja noskatīties videofilmas ar Brusu Lī un Čaku Norisu galvenajās lomās. Mani tas ieinteresēja, un es sāku meklēt iespējas, kā un kur šo cīņas mākslu apgūt. Sameklēju dažādas grāmatas, kurās aprakstīti karatē un kungfu pamatprincipi, pēc paraugiem pats sāku apgūt pirmās iemaņas. Gadu vēlāk Rīgā, Purvciemā, uz kādas ēkas sienas pamanīju reklāmu “Aicina apgūt taekvondo”. Aizejot uz norādīto vietu, izrādījās, ka bērnudārza telpās sanākusi neliela grupiņa — astoņi cilvēki, kuri jau toreiz trenējās ļoti nopietni. Nodarbības notika tikai krievu valodā. Vecāki sākumā pat nezināja, ka trenējos šajā cīņas sporta veidā. Par treniņiem maksāju no pusdienām paredzētās naudas.”
Sāk trenēt
jauniešus
Juris Kozlovskis — Stalažs rītos un pusdienlaikā vingrinājās pats, bet vakaros devās uz treniņu. “Tā kā Purvciems toreiz nebija no mierīgajiem galvaspilsētas rajoniem, diezgan bieži nācās sastapties ar huligāniem un sevi aizstāvēt. Tas arī bija lielākais stimuls vairāk trenēties. No 1994. gada apmeklēju kikboksa treniņus VEF sporta kompleksā, bet pēc diviem gadiem pēc trenera ieteikuma atkal pievērsos taekvondo, jo labi darbojos ar kājām, kas šajā sportaveidā ir svarīgi,” stāsta treneris.
1996. gadā Juris brīvprātīgi pieteicās armijā un dienēja Mobilajā policijas pulkā, kur treniņos iegūtā prasme ļoti noderēja. Pēc dienesta atgriezās pie sava taekvondo trenera un turpināja uzlabot cīņas tehniku. “Jutu, ka esmu pietiekami spējīgs un varu trenēties patstāvīgi, un kopš 2008. gada septembra trenēju arī citus. Pirmā grupa, ko trenēju, bija Lielvārdē, vēlāk arī Aizkrauklē, bet tur bija maz interesentu.”
Trūkst
atbalstītāju
Pēc iepazīšanās ar koknesieti Ēriku Mozgu atklājies, ka Koknesē ir grupa jauniešu, kurus interesē šis cīņas sporta veids, un viņi priecātos par iespēju trenēties dzīvesvietā, nevis braukāt uz pilsētu. 2009. gada pavasarī, kad Juris Kozlovskis — Stalažs sāka trenēt koknesiešus, nodarbības notika dienas sociālā centra telpās. “Bērnu nāca arvien vairāk, un nācās meklēt plašākas telpas, tāpēc priecājos, ka izdevās vienoties ar Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas direktoru, un tagad mēs trenējamies skolā. Jau 2010. gadā pirmo Latvijas čempiona titulu taekvondo savā svara kategorijā ieguva koknesietis Rimants Kalniņš, Viesturam Mozgam bija otrā vieta, labi cīnījās arī Sandis Pušķis,” stāsta treneris.
Sportisti gatavojas nākamajām sacensībām Lietuvā un Igaunijā, bet, lai varētu piedalīties sacensībās Vācijā, Spānijā un Moldovā, vajadzīgi atbalstītāji, kuru puišiem šobrīd nav.
Dārgi nemaksā
“Ar cīņas sporta veidiem Latvijā nodarbojas daudzi, bet vairāk izplatīti tie ir Rīgā, jo laikam tur bez pašaizsardzības iemaņām grūtāk izdzīvot. Iemācīties sevi aizstāvēt mūsdienu pasaulē ir ļoti būtiski, un tas nav nopirkt gāzes baloniņu, ko var atņemt. To, ko bērni un jaunieši gūst treniņos, nevar pazaudēt! Veselība, gribasspēks, patstāvība, cīņas gars, cieņa pret vecākiem un kolēģiem — to visu var iegūt trenējoties,” domā treneris.
Šis, salīdzinot ar citiem, nav dārgs sportaveids, vecākiem nav jāiegulda milzīgi līdzekļi, jo treniņiem neko īpašu nevajag, tikai sportatērpu, bet, ja bērns ar cīņas mākslu sāk nodarboties nopietni, tad būs vajadzīga forma, ko sauc par daboku. Treneris vēl piebilst, ka tiek rīkoti arī dažādi semināri, jostu atestācijas, nometnes gan vasarā, gan ziemā, arī braucieni treniņu ekskursijās.