Ar Andrejdienu 30. novembrī oficiāli beidzas veļu laiks.
Gan meitas, gan puiši iet ciemos masku gājienos. Pēdējā diena gadā, kad meitas vēl var gaidīt preciniekus ierodamies.
Latviešu mitoloģijā Andrejdiena pielīdzināta saulgriežiem, kad saules un mēness savstarpējais novietojums dod spēcīgu enerģiju, kas savukārt lieliski noder zīlēšanai un dažādām burvestībām.
Visvairāk ar zīlēšanu nodarbojās jaunas meitas, lai noskaidrotu nākamā vīra vārdu, izskatu, vecumu, mantisko situāciju utt.
* Jaunavai šajā dienā vajadzēja pagatavot ēdienu, vakarā uzklāt galdu divām personām, novietot pie galda lielu spoguli (gaidāmā ciemiņa vietā) un iedegt pie spoguļa divas sveces. Ap divpadsmitiem naktī apsēsties pie galda un aicināt savu līgavaini piebiedroties. Ticēja, ka spogulī parādīsies līgavaiņa tēls, kurš ar savu nākamo sievu sarunās pavadīs visu nakti līdz saullēktam.
* Ja Andreja vakarā apēd ābolu ar visu kātiņu, tad sapnī redzēs savu nākamo vīru/sievu.
* Andreja naktī uz papīra gabaliņiem jāsaraksta pazīstamo puišu vārdi. Rītā neskatoties jāizvelk kāds papīra gabaliņš. Kura vārdu izvelk, tas būs nākamais vīrs.
* Ko sapņo Andreja naktī, tas piepildās.
* Lai uzzinātu, kurš cilvēks ir vislielākais ienaidnieks, Andreja vakarā ēdot vajag maizes druskas iebērt azotē, gulēt ejot, ietīt tās mutautiņā un palikt pagalvī. Kas druskas sapnī ņems, tas būs visļaunākais cilvēks.
* Ja ap Andrejiem skaidras pilnmēness naktis, tad ziema būs sniegaina, bet maijs silts un lietains.
