Lietuvas Centrālās bankas valde nolēmusi likvidēt nacionalizēto “Snoras” banku un sākt tās bankrota procesu. Līdz ar to zudušas cerības glābt arī “Latvijas Krājbanku” (LK). Lai arī Latvijas atbildīgās amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka augstā līmenī risina sarunas ar Lietuvu, lai tā glābtu “Snoras” banku un arī tās meitasuzņēmumu “Latvijas Krājbanka”, plānotās sarunas vakar atcēla.
Šāds Lietuvas lēmums izraisījis asas diskusijas par Baltijas valstu zudušo vienotību, jo pirms pāris gadiem Latvijas valdība glāba “Parex” banku un arī tās filiāli Lietuvā. Protams, “Snoras” likvidēšana ietekmēs arī daļu Latvijas iedzīvotāju, un lietuviešiem var pārmest, ka viņi “uzmetuši” Latviju. Bet šis lēmums ir kā koks ar diviem galiem. Mūsu valdības vīri, pieņemot lēmumu glābt “Parex”, neņēma vērā, ka tas tiek darīts par nodokļu maksātāju, tas ir, mūsu, naudu. Savukārt Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte vēl pirms lēmuma pieņemšanas norādīja, ka “Snoras” valsts negrasās glābt, tērējot budžeta naudu. Iznāk, ka Lietuvas valdība aizstāv savas valsts un tautas intereses vairāk nekā mūsējie. Nenoliedzami, arī viņi lieliski saprata, kas notiks Latvijā, kad tā izdomāja glābt privāto “Parex” banku. Latvija zaudēja un iztērēja simtiem miljonu latu.
Mūsu bankas “glābēji” arī bijušos bankas īpašniekus nevis apcietināja, bet katru mēnesi Karginam un Krasovickim izsniedza simtiem tūkstošu latu lielus procentu maksājumus par noguldījumiem. Savukārt lietuvieši savus šeptmaņus ar “Interpola” starpniecību jau Anglijā aizturējuši.
Arī vilcināšanās KB lietā nav attaisnojama. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par problēmām KB zinājusi jau ilgāku laiku, bet nekas netika darīts. Kas par to atbildēs? Šķiet, ka neviens. FKTK vadītāja Irēna Krūmane pēc vakar pieņemtā lēmuma iesniegt LK maksātnespēju paziņojusi, ka pagaidām no amata atkāpties negrasās, jo viņai ir daudz darba. Vai tiešām, lai FKTK sāktu strādāt, bija jāsagaida bankas bankrots?
Skumji, ka mēs, trīs mazas tautas pie Baltijas jūras, kuras deviņdesmito gadu sākumā sadevās rokās, vairs ne par ko nespējam draudzīgi vienoties. Ne par gāzi, ne naftu, ne par bankām. Vai tiešām “Baltijas ceļš”, kurš iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistrā, ir pārtrūcis?
