Ceturtdien, 24. novembrī, Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā, atklāja Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu un zīmējumu izstādi “Vēja ziedu laikā”. Notika arī literāri muzikāls vakars “Baltā mūžība. Mazpazīstamais Jaunsudrabiņš dzejā”.
Pasākumā piedalījās Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 9. klases skolēns Jānis Sarmis Bajinskis.
“Kā sniegi kalnu galotnēs/Lai mūžam balti būtu mēs” — tā savulaik savā dzejolī vēlēja Jānis Jaunsudrabiņš, kurš ar “Balto grāmatu” lasītāju apziņā baltajai krāsai radījis īpašu nozīmi. Šogad muzejs “Riekstiņi” ir izdevis izlasi “Baltā mūžība”. Grāmata atklāj mazpazīstamo Jāni Jaunsudrabiņu — dzejnieku. Tā arī iedvesmojusi un pamudinājusi Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāju “viesizrādei” Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā.
Un tā nav nejaušība. Savulaik Jānis Jaunsudrabiņš bieži viesojies pie sava drauga Jāņa Akuratera. Atmiņās viņš raksta: “Vai tā bija Grīziņkalna apkārtne, vai tas bija cietuma un trimdas laiks še un tur, Burtnieku pils, Seces Birznieki vai Torņakalns, dzejnieka pēdējā mītne šai saulē, — visur ir palaisti skaisti brīži tuvībā un auglīgās pārrunās, jo sevišķi par mākslu.” Pusotru gadu vecākajam draugam un kolēģim Jaunsudrabiņš piedēvē arī būtisku lomu savas rakstnieka karjeras tapšanā: “Līdz ar pamudinājumiem viņš deva vietu savā žurnālā “Pret Sauli” manām pirmajām skicēm, ar tām es iegāju literatūrā, tās nolīdzināja ceļu maniem “Vēja ziediem” uz Rūdolfu Blaumani.”
Pasākumā “Baltā mūžība” muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma raksturoja šogad izloloto un izdoto Jāņa Jaunsudrabiņa dzejas grāmatu, stāstīja par mazzināmo rakstnieka un dzejnieka darbību un dzīves faktiem. Savukārt Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēknis Jānis Sarmis Bajinskis iejutās dzejas liriskā varoņa lomā un sniedza savu slavenā novadnieka daiļrades muzikālo redzējumu.
Jāņa Akuratera muzejā tika atklāta arī neliela Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu un zīmējumu izstāde “Vēja ziedu laikā”. Savu pirmo izstādi Jaunsudrabiņš iekārtoja paša dzīvoklī Cēsu ielā 1905. gada nogalē pēc atgriešanās no ceļojuma uz Minheni. Izstādi apskatīt, protams, aizgāja arī draugs Jānis Akuraters. No vairāk kā 80 izstādītajiem darbiem Akurateram īpaši iepatikās glezna “Arājs”. Jaunsudrabiņš draugam šo gleznu uzdāvināja. Kā liecina laikabiedru atmiņas, glezna “Arājs” Akuratera mājokļos vienmēr bijusi goda vietā. Šobrīd šis mākslas darbs ir apskatāms muzejā dzejnieka kabinetā. Izstāde “Vēja ziedu laikā” ir neliels ieskats Jaunsudrabiņa gleznotāja darbībā 20. gs. sākumā. Pirmā desmitgade bija interesants posms mākslinieka rokraksta tapšanā — Benjamiņa Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā gūtās iemaņas tika papildinātas Minhenes braucienā un studijās Berlīnē, Levina — Funkes akadēmijā, pie gleznotāja Lovisa Korinta. Atmiņās Jaunsudrabiņš vairākkārt apraksta gan šajā laikā satiktos un iegūtos draugus, gan arī īpašo gaisotni: “Skaisti atcerēties bohēmas laikus, bet vēl skaistāk bija tos izdzīvot. Tukšas kabatas, vieglas sirdis, paši svabadi kā putni gaisā. (..) Mēs bijām draugi, ko saistīja sajūsma par visu, kas daiļš.”
Gleznu izstāde “Vēja ziedu laikā” Akuratera muzejā būs apskatāma līdz 15. decembrim.
