Ar pirmās svecītes iedegšanu svētdien sākas Pirmā advente. No šīs dienas sākas Kristus dzimšanas svētku — Ziemassvētku — gaidīšanas laiks. Pirmā advente vienlaikus ir arī jaunā Baznīcas gada pirmā diena.
Atšķirībā no astronomiskā gada Baznīcas liturģiskais gads sākas ar adventes laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemassvētkiem un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Adventes laiks ir četras nedēļas ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem — Ziemassvētkiem. Vārds “advente” cēlies no latīņu valodas vārda “adventus”, kas nozīmē “atnākšana”. Adventes laika liturģiskā krāsa ir violetā, un šis tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai pasaulē.
Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, ir ne tikai skaista lieta, kas greznos mājas un iepriecinās bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem.
Ik svētdienu, sākot no 27. novembra, baznīcās adventes vainagā tiks iededzinātas sveces atbilstoši adventes nedēļu skaitam.
Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci, otrā ir Betlēmes svece, trešā — ganiņu svece, ceturtā — eņģeļu svece.
