Bērniņa nākšana pasaulē ir saviļņojošs brīdis, kurš gan retos izņēmumos ir bez sāpēm. Taču ne vienmēr dzemdības ir tradicionālas. Neierasti pasaulē nāca aizkraukliete Rūta, kura piedzima ūdenī. Vai tā ir kaprīze, vēlme “zīmēties” vai reāls līdzeklis sāpju remdēšanai — centos izzināt no Diānas, astoņus mēnešus vecās Rūtas māmiņas.
Baseinā
atslābinās
— Kāpēc tu izlēmi dzemdēt ūdenī?
— Man to ieteica divas kolēģes. Tolaik es vēl dzīvoju Rīgā. Viena no viņām jau bija dzemdējusi ūdenī un pastāstīja savu pieredzi, bet otra šim notikumam vēl tikai gatavojās. Bija arī zināms, ka meitiņa dzims Zivju zīmē, tātad būs maza “zivtiņa”, un kāpēc gan viņai būtu jādzimst uz sauszemes?
— Vai ūdenī līdz tam biji darbojusies?
— Grūtniecības laikā pāris reižu biju aizgājusi uz ūdens aerobiku. Patīkamā atslābināšanās sajūta, kas pārņēma baseinā, manu lēmumu tikai pastiprināja.
— Vai tava ginekoloģe necentās tevi atrunāt, iesakot pirmo reizi dzemdēt tradicionāli?
— Nē, man šķiet, es viņai pat neteicu, ka esmu izvēlējusies dzemdības ūdenī Valmierā. Pie viņas gāju tikai uz pārbaudēm. Viss noritēja bez problēmām.
Jaundzimušo
fotoizstāde
— Tev par dzemdībām ūdenī bija jāslēdz līgums?
— Jā, tā ir garantija, ka dzemdību procesā ar mani kopā būs konkrēta vecmāte.
Kad biju grūtniecības 32. nedēļā, braucu noslēgt līgumu uz radību māju “Harmonija”. Telpās bija apskatāmas tur ūdens dzemdībās dzimušo mazuļu fotogrāfijas. Tieši todien pasaulē bija nākusi arī dziedātājas Jenny May meitiņa. Uzticību ūdens dzemdībām pastiprināja arī nesen izlasītā grāmata “Gaidības un radības ar prieku”.
Mani māca šaubas tikai vienā jautājumā — vai mani paspēs atvest uz slimnīcu laikus.
— Un kā tad bija?
— Tik traki jau nebija. Jau nedēļu pirms tam dzīvoju pie radiem Valmierā. Kad meitiņas pasaulē nākšanas laiks bija paredzēts, gāju pie ārstes uz konsultāciju. Teica: jābūt 8. martā, bet nekā… Tad man deva dzert dabīgu kokteili stimulācijai — ļoti negaršīgs bija, pēc tam vēl pielika sistēmu. Tikai nākamajā dienā no rīta sākās sāpes, taču līdz dzemdību vannai vēl bija tālu.
Ziedu vannā
— Kad tu tur nokļuvi?
— Tikai ap pusnakti. Brīdī, kad kāpu vannā, sāpes uz mirkli it kā mitējās, pēc tam atkal atsākās, tikai nešķita tik asas. Dzemdību zālē skanēja nomierinoša mūzika, vannā peldēja orhideju lapiņas, bet es, lai no sāpēm nevaidētu, skaitīju flīzes uz vannas sienām. Ūdenī pavadīju vairāk nekā trīs stundas, pulksten 3.37 mana meitiņa Rūta bija klāt. Pirmās trīs savas dzīves minūtes viņa pavadīja man uz vēdera.
— Kādas ūdenī bija sajūtas?
— Tā kā tās bija manas pirmās dzemdības, nebija, ar ko salīdzināt — sāpīgāk vai nesāpīgāk ir dzemdēt ūdenī. Domāju, daudzi pēc savas pieredzes zina, ka, esot ūdenī, sāp daudz mazāk. Sāpes ūdenī ir arī vieglāk paciest. Vēl runā, ka ūdens dzemdībās esot mazāk plīsumu. Piemēram, man izdevās no tiem izvairīties.
— Esmu dzirdējusi, ka par dzemdībām ūdenī jāmaksā ap tūkstoš latu?
— Muļķības! Es samaksāju nedaudz vairāk par 100 latiem. Cenas katrā vietā ir atšķirīgas. Visas ziņas ir atrodamas internetā.
Ar dzīvi
apmierināta
— Vai dzemdībās piedalījās arī tavs vīrs?
— Viņš bija kopā ar mani pirmsdzemdību palātā, bet dzemdībās viņš nebija klāt.
— Kā tagad jūtas tava meitiņa?
— Varu tikai piekrist iepriekš lasītajam, ka ūdenī dzimušie ir mierīgi un ļoti harmoniski bērni, jo viņiem nav bijis tradicionālā dzemdību stresa. Viņa ar dzīvi ir apmierināta — naktī un dienā labi guļ, labi pieņemas svarā, un viņas nervu sistēmu satricināt noteikti būtu ļoti grūti.
—Vai arī nākamais bērniņš dzims ūdenī?
— Noteikti. Tagad tik jākrāj nauda un jābrauc dzemdēt uz Siguldu, jo lasīju, ka tur atvērta Latvijā pirmā ūdens dzemdību zāle ar sertificētu profesionālo vannu. Par 225 latiem ikviena topošā māmiņa tur savu mazuli var laist pasaulē daudz ērtākos un modernākos apstākļos. Un, kas zina, varbūt tad klāt būs arī mana māsa, jo viņa šogad iestājās augstskolā, lai apgūtu vecmātes profesiju.
