Laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 34,4%, tas ir trešais straujākais kritums Eiropas Savienības (ES) valstīs — liecina Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. Lauku saimniecību skaits samazinājies visās ES valstīs, izņemot Maltu (+17,4%) un Zviedriju (+4,4%).
Lielāks lauku saimniecību skaita samazinājums septiņu gadu periodā novērots Igaunijā (-46,6%) un Bulgārijā (-44,2%). Lietuvā lauku saimniecību skaits laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam samazinājies par 26,5%. Pavisam ES lauku saimniecību skaits septiņos gados samazinājies par 20%.
Pērn Latvijā kopumā bija 83 tūkstoši lauku saimniecību, kas veidoja 0,7% no visa ES lauku saimniecību skaita (12 miljonu) 2010. gadā.
Savukārt lauksaimniecībā izmantotās zemes platība norādītajā laika posmā Latvijā pieaugusi par 19,9%, tas ir otrs augstākais rādītājs ES valstu vidū. Augstāks pieaugums bijis tikai Bulgārijā (+24,7%). Lietuvā un Igaunijā lauksaimniecībā izmantotās zemes platība augusi attiecīgi par 10,1% un 18%.
Visvairāk lauku saimniecību bijis Rumānijā (3,9 miljoni), Itālijā (1,6 miljoni), Polijā (1,5 miljoni), Spānijā (viens miljons), Grieķijā (0,7 miljoni), Ungārijā (0,6 miljoni) un Francijā (0,5 miljoni). Lauku saimniecību skaits šajās valstīs veidojis 80% no lauku saimniecību kopējā skaita ES.
“Eurostat” lauku saimniecību definē kā vienību ar vienotu vadību, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tajā skaitā zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides kārtībā.
Savukārt izmantotās lauksaimniecības zemes platības ietver aramzemi, piemājas dārzus, ilggadīgās kultūras, ilggadīgos zālājus un pļavas, taču tajās neietilpst neizmantotā lauksaimniecības zeme, mežs un zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi.
