Kamēr Latvijā gaisa temperatūra nenoslīd zem 0 grādiem, par gripu nav jāuztraucas, jo parasti tā sāk cirkulēt, kad stabili turas mīnus grādi. Bet, sākoties vēsākam laikam, Latvijā izplatās akūtās augšējo elpceļu infekcijas. Vīrusi skar gan bērnus, gan pieaugušos. Cik tie ir viltīgi un kā neatkrist atpakaļ slimības gultā, stāsta ģimenes ārste ILVA KOŠKINA.
Jābūt ar dzīvi
apmierinātam
Vīrusi mēdz būt dažādi, un arī organisms mums katram ir citāds — vienam ar lielāku spēju pretoties vīrusiem, citiem ar mazāku. Sauss klepus, iesnas un kakla sāpes ir aktuālākie rudens saslimšanu simptomi. Vīrusi pārvietojas gaisa pilienu veidā, tādēļ inficēties var arī apkārtējie.
“Vispirms katram ir jāizvērtē, kur viņš strādā un cik liels ir risks inficēt apkārtējos. Taču, ja cilvēkam nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras, un vīrusu saslimšanām var tā būt, Ministru kabineta noteikumi darba nespējas lapu neparedz, un šādās reizēs pēc likuma ārstam “rokas ir sasietas”. Tādēļ jāseko, lai vīrusu izplatības laikā tiek rūpīgi vēdinātas telpas, nav cieša kontakta ar cilvēkiem, kas klepo, kam ir iesnas un citas sūdzības,” skaidro ārste. Izārstēšanās ir atkarīga no katra organisma izturības. Pacients var izveseļoties pāris dienu laikā vai ārstēties vairākas dienas, bet parasti piecās septiņās dienās vīrusu infekcija tiek uzvarēta.
“Vērojot savus pacientus, esmu secinājusi — ja cilvēks ir fiziski aktīvs, emocionāli stabils un apmierināts ar dzīvi, vīrusi viņam klāt ķeras mazāk. Savukārt stresainiem, dusmīgiem cilvēkiem no tiem neizvairīties, un ārstēšanās parasti ieilgst. Es arī nevelku paralēles — vīrusi un bērnudārzs. Tas, vai bērns “dārziņā” slimos, ir atkarīgs, cik laimīgs viņš tur jūtas. Ja no rītiem uz bērnudārzu mazais dodas ar nepatiku, šķiroties no vecākiem, raud un ir skumjš, jāņem vērā, ka viņš slimos biežāk. Svarīgas ir arī vecāku attiecības, jo daudzas saslimšanas rodas uz nervu pamata,” secina I. Koškina.
Svaigs
gaiss
“No padomju laikiem saglabājies stereotips, ka slimam cilvēkam obligāti jāguļ gultā. Taču vīrusu slimniekam, ja vien viņam nav pārāk augsta ķermeņa temperatūra, jāiet laukā elpot svaigu gaisu. Īpaši tad, ja ir klepus un iesnas,” piebilst ģimenes ārste.
Bērniem bieži vien tiek nodarīts pāri, viņus pārlieku tuntuļojot biezās drēbēs. Kustoties bērni svīst un vēsākās vēja pūsmās ātri saaukstējas, ķermenis atdziest, un organisms ir izteikti jutīgs pret vīrusiem. Kustīgiem bērniem, ejot ārā, parasti jāģērbj viena kārta mazāk, un nav iemesla neticēt, ja, velkot nost zeķes, viņš apgalvo, ka ir karsti. “Bērnam ir atšķirīga vielmaiņa, viņš aukstumu jūt pavisam citādi,” uzskata I. Koškina.
Ja laika apstākļi nav piemēroti ārā iešanai vai slimniekam ir pārāk augsta temperatūra, svaigam gaisam jāļauj ieplūst pa atvērtu logu. “Tas samazina mikrobu koncentrāciju. Ja telpā ir sauss gaiss, piemēram, centrālapkures dēļ, tas jāmitrina, jo sauss gaiss kairina elpceļus un ir grūtāk elpot,” skaidro ārste.
Ēst var maz, jādzer daudz
Slimības laikā ļoti daudz jādzer, vislabāk — ūdeni. Ja negribas, jāpiespiež. Lai organisms normāli funkcionētu, vīrusi jāizvada no organisma, tas iespējams ar pastiprinātu urināciju un svīšanu. Īpaši svarīgi daudz dzert, slimojot ar dažādiem vēdera vīrusiem, kuriem raksturīga vemšana un caureja. Ja ūdeni ir grūti iedzert, derēs arī sulas un tējas. Maziem bērniem šķidrumu var labi iemānīt, mudinot dzert ar kokteiļsalmiņu — iesaka I. Koškina.
Slimošanas laikā parasti nav apetītes, un pretēji šķidruma uzņemšanai ēst slimniekam nevajag spiest. Pietiks, ja viņš apēdīs kādu šokolādes sieriņu vai jogurtu. Apetīte ir pirmā zīme, ka veselība atgriežas.
Jā — tikai
dabīgajiem
I. Koškina atzīstas, ka nav ķīmisko vitamīnu piekritēja. Viņasprāt, vajadzīgos vitamīnus iespējams uzņemt, prasmīgi sabalansējot uzturu. “Es ar saviem pacientiem daudz runāju un motivēju viņus izvēlēties svaigos vitamīnus. Rosinu cepumu un konfekšu vietā uz žurnālgaldiņa nolikt trauku ar šķēlītēs sagrieztiem āboliem, burkānu ripiņām, svaigiem gurķīšiem, tomātiem. Jā, tas ir papildu darbs, bet tas ir arī daudz veselīgāk. Sākumā varbūt bērni viebsies, bet bieži vien viņi vēro un atdarina vecākus — ja māte un tēvs grauzīs burkānus un gurķus, pavisam drīz to sāks darīt arī bērni.
Sportošana
Pēc vieglām vīrusu saslimšanām atgriezties ikdienas ritmā parasti nav problēmu, un arī sportošana par sliktu nenāks — uzskata I. Koškina. “Sporta aktivitātes jāierobežo pēc strutainām vīrusu infekcijām, pneimonijas, bet citādi sports pat ir nepieciešams, lai ieietu ikdienas sliedēs.”
Imunitātes
stiprināšanai
Rudenī pēkšņi sākt rūdīties nav ieteicams. Pa māju skraidīt basām kājām gan vajag kā vasarā, tā ziemā. Jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Lai neslimotu, imunitāti var stiprināt, peldoties baseinā, lietojot pilnvērtīgu uzturu un dzīvojot labā garastāvoklī. Jāizvairās no pārpildītiem lielveikaliem, sabiedriskā transporta un cilvēku pūļiem, kur vīrusus noķert ir visvieglāk. Neaizmirstiet par roku mazgāšanu, jo lielu daļu vīrusu cilvēki pārnēsā ar rokām — atgādina
I. Koškina.
