Montai Skujai, Kokneses vidusskolas skolniecei, ir divas draudzenes — Deizija un Minnija. Deizija ir kucīte, bet Minnija — trusene. Abas draudzīgi sadzīvo zem viena jumta.
Vecāki
padodas
Labradora un kokerspaniela krustojuma kucīte Deizija Skuju ģimenē pilntiesīga saimes locekle ir jau trīs gadus, bet šovasar viņai pievienojās arī Minnija — liela balta trusene. Montai vienkārši bija žēl, ka viņas dzīve aizritēs laukos būrī. Tik žēl, ka nolēma viņu izmitināt dzīvoklī. Vecāki piekrita šādam netradicionālam eksperimentam, jo zināja — Montas dzīvnieku mīlestība ir neizmērojama. Reiz, kad meita vēl negāja skolā, viņa atnesa mājās noklīdušu kaķēnu. Vecāki dzīvnieku neļāva paturēt. Vakarā Monta paņēmusi spilvenu un gatavojusies iet uz pagrabu. Vaicāta, ko viņa tur darīs, atbildējusi: “Iešu pie kaķēna gulēt, lai nemokās viens.” Vecāki padevās…
Bada
mājiniekus
Lai gan latviešu tautasdziesmā ir teikts: “Suņi zaķim pēdas dzina”, šajā ģimenē tas neatbilst patiesībai. Deizija sākumā pat baidījās un nesaprata, kas tas par baltu jocīgu radījumu. Pēc tam pierada un centās iesaistīt Minniju skriešanas rotaļās, bet trusene sevi uzskata par pārāk nopietnu, lai draudzētos ar suņiem. Taču, kad Deizija izlaidusies guļ uz grīdas, tad gan viņai maigi iekož kājā.
Liels atklājums ģimenei bija, ka zaķi patiešām badās. Tad jau nav jābrīnās, ka tautasdziesmā teikts: “Zaķis Janci nobadīja”. Minnija ne reizi vien badījusi mājiniekus. Sākumā tas šķitis jocīgi — pieļepato trusis pie kājas un baksta to. Nu jau pie tā pieraduši.
Gardums —
saulespuķu sēkliņas
Minnija ir ļoti kārtīga un tīrīga. Sākumā viņa dzīvoja būrī, bet nu viņa būrītī vairs nedzīvo un ļepato, kur tīk. Ēdienkartē viņa nav pārāk izvēlīga. Ēd līdzās Deizijai — katra no sava šķīvja. Abām ļoti garšo saulespuķu sēkliņas. Minnijai garšo arī pieneņu lapas un “Tautas” desa, savukārt Deizijai — saldumi. Minnija savu brīvību neizmanto ļaunprātīgi — viņa nav sagrauzusi nevienu vadu, tikai šad tad tos ar purnu pārcilā. Sākumā mēģinājusi grauzt sienu, bet tad saimnieki nopirka kaļķa tabletes. Kad viņai apnīk ļepatot pa grīdu, viņa ielec gultā vai uzlec uz datorklaviatūras.
Bērnudārza
zvaigzne
Kad Monta dodas pastaigā pa Kokneses parku, viņa bieži vien somā līdzi ņem arī Minniju. Kad trusene bija mazāka, tad, apģērbtu leļļu drēbītēs, viņu varēja ielikt azotē. Minnijai pastaigas ļoti patīk, jo tad viņa var izskraidīties pa zāli. Montai viņa raizes nesagādā, jo prom nemūk, vien uzmana saimnieci.
Taču pavisam nesen Minnija kļuva par Bebru bērnudārza zvaigzni. Viņa piedalījās Miķeļdienas pasākumā. Turp viņu nogādāja grozā. Minnija no tā izlēca, apskrēja goda apli, “sasveicinājās” ar visiem audzēkņiem, “uzgrauza” miķelīšus un ielēca atpakaļ grozā, ļaujot visiem sevi aplūkot.
Čakla dziedātāja
Ja Deizija mācētu lasīt, viņa noteikti apvainotos, ka raksta tikai par Minniju. Deizija taču māk to, ko neprot Minnija — piemēram, dziedāt. Īpaši viņai patīk to darīt ermoņiku un akordeona pavadījumā. Un vēl — viņa ir tikpat čakla kā visa Skuju ģimene. Piemēram, ziemā laukos aktīvi piedalās jumta tīrīšanā no sniega. Viņai patīk doties saimniekam līdzi zvejā. Reiz, kad viņš nepievērsa Deizijai uzmanību, viņa nolēma sakopt vidi — vilka ārā no upes visu, ko varēja atrast: pudeles, kokus, vecus apavus. Kad saimnieks pagriezās, viņš vai apstulba — Deizija bija uzcēlusi pamatīgu atkritumu kalnu.
Viņai ļoti patīk cimdi. Pareizāk sakot, tos pārnēsāt. Kā tik pamana kādam kabatā cimdu, tā izvelk un pārliek pēc sava prāta. Sports Deizijai arī nav svešs. Viņa labprāt velk Montu, kad viņa apauj skrituļslidas. Taču vislielāko prieku viņai sagādā braukšana automašīnā. Kā tik saimnieks saka: “Brauksim!”, viņa jau ir “kaujas gatavībā”. Bet, atgriežoties no brauciena un ieraugot mājas, sāk priecīgi smilkstēt un luncināt asti, jo zina — te viņu mīl un gaida.
