Mārtiņdienu svin 10. novembrī, un tā ir ne tikai diena, kad Mārtiņi svin vārdadienu, bet arī simbolisks laiks, kad tiek pabeigti visi rudens darbi, pilnībā novākta raža, tai jābūt sagatavotai ziemai. Uzskata, ka Mārtiņdiena atver durvis ziemai un Mārtiņos būtu jāuzsnieg pirmajam sniegam. Mārtiņos kāva lopus un sagatavoja gaļu ziemai. Zirgu un govju labklājībai katrā sētā ziedoja gaili un vistu. Gaili — zirgiem, vistu — govīm. Šajā laikā pabeidza arī art laukus, labībai bija jābūt izkultai, graudiem — sabērtiem klētī.
Mārtiņos beidzas veļu laiks un sākas masku gājieni. Mārtiņdienā parasti ir vienas dienas svinības, kas noris jautri un līksmi, jo tad beidzas klusais veļu laiks un sākas jauna dzīve. Mārtiņos sākas budēļi (ķekatās iešana), kas mājai nes svētību, laimi, veselību un auglību. Vispopulārākās budēļu maskas ir čigāni, nāve, kaza, vilks, siena kaudze un citas. Mārtiņos svin apkūlības (labības kulšanas beigas), un senāk galds tika klāts ļoti bagātīgi. Lai gan mūsdienās ierasts Mārtiņos ēst zosi, agrāk galdā cēla arī gaili vai vistu, ko kāva, lai mājlopiem klātos labi, bet gaili kāva arī par godu Mārtiņam. Galvenie ēdieni, ko cēla galdā un kas pieminēti dainās, ir gailis vai vista, maize, pīrāgi, cūkgaļa, medus un alus.
Daži latviešu ticējumi:
* Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
* Ja Mārtiņos kokos ir sarma, tad būs laba augļu raža.
* Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.
Svētā Mārtiņa diena pasaulē
Sv. Mārtiņa dienu (saukta arī par Sv. Mārtiņa svētkiem, Martinstag un Martinmas) pasaulē svin vienu dienu pēc mūsu Mārtiņdienas, 11. novembrī, un tai ir divas nozīmes: tāda pati kā Latvijā — rudens beigas un ziemas sākums — un veļu laika beigas (Igaunijā).
Aizsākušies 16. gadsimtā Francijā, Mārtiņi (Martinmas) izplatījās līdz Vācijai un vēlāk jau līdz pat Skandināvijas un Baltijas valstīm. Tie nosaukti par godu Tūras Mārtiņam, romiešu karavīram, kurš pieaudzis kļuva par mūku un kādu dienu atdeva ubagam sniega vētrā pusi savas jakas, lai viņš nenosaltu. Tajā pašā naktī viņš sapnī redzējis Jēzu, kam mugurā bijusi tā pati jaka, un viņš eņģeļiem teicis: “Te ir Mārtiņš, romiešu karavīrs, kurš nav kristīts, viņš ir mani apģērbis.”
Austrija, Beļģija, Vācija,
Nīderlande
Svētkus svin vakarā, un bērni, staigājot no durvīm pie durvīm, iet ar papīra laternām rokās un dzied dziesmas par Sv. Mārtiņu. Dažās valstīs šajā dienā bērni saņem dāvanas no Sv. Mārtiņa, bet citās valstīs — 5. decembrī no Sv. Nikolasa. No šīm valstīm uz Latviju ir atceļojusi tradīcija ēst zosi, jo šajās valstīs, īpaši Vācijā, Mārtiņdienā galdā ceļ zosi.
Slovēnija un Horvātija
Šī ir diena, kad nenorūgušais vīns pārvēršas par dzeramu vīnu, jo līdz tam to uzskata par nedzeramu. Tikai pēc iesvētīšanas tas kļūst derīgs lietošanai. Galdā ceļ zosi un tradicionālos mlnici.
Dānija
Sv. Mārtiņa naktī (Mortensaften) ietur ļoti tradicionālu maltīti, kuras galvenā sastāvdaļa agrāk bija zoss, tagad — pīle.
Igaunija
Igaunijā dienu, ko dēvē par Mardipäev (Mārtiņdienu), uzskata par vienu no svarīgākajām tautas svētku dienām. Svin arī ziemas atnākšanu un ražas laika aizvadīšanu.
