Psoriāze nav lipīga
DERMATOLOĢIJA. Dermatovenerologs Raimonds Karls uzsver, ka nevienai citai slimībai nav tik augstu rādītāju cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanā kā psoriāzei. “Ar to sirgstošajiem psiholoģiski ir visgrūtāk, jo viņu slimība ir apkārtējiem vispamanāmākā. Psoriāze neizraisa bioloģisko nāvi, taču, pienācīgi nekontrolējot slimību, tā var novest līdz sociālajai nāvei. Proti, ar šo slimību smagākajā pakāpē sirgstošie neiziet no mājām, no viņiem cilvēki novēršas un izvairās, domājot, ka slimība ir lipīga, lai gan tas ir mīts.”
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas izpaužas sarkanu paceltu plankumu veidā ar sudrabotām zvīņām dažādās ķermeņa vietās, lielākoties uz elkoņiem, ceļiem un galvas matainajā daļā. Psoriāzi nevar izārstēt, bet, laikus diagnosticējot un ārstējot, to iespējams kontrolēt. Vairumam pacientu tā rodas 20 — 30 gadu vecumā, otrs biežākās saslimšanas periods ir
50 — 60 gadu. Vairāk informāci-jas — Psorinfo.lv.
Klīnika pievēršas
psihosomatikai
GARĪGĀ VESELĪBA. Rīgas Stradiņa universitātē darbu sākusi Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika ar mērķi dot iespēju cilvēkiem ārstēties pie augsti kvalificētiem psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas speciālistiem, bet medicīnas studentiem un rezidentiem — padziļināti apgūt psihosomatisko traucējumu un slimību diagnostiku un ārstēšanu. Psihosomatika pievēršas cilvēka emocionalitātei un procesiem, caur kuriem tiešā veidā centrālā nervu sistēma regulē ķermeņa iekšējo orgānu darbību — “psihosomatiskais traucējums” apzīmē psihisku faktoru radītu ķermenisku saslimšanu. Klīnika piedāvā individuālo, pāru un ģimenes, bērnu un pusaudžu psihoterapiju, kā arī grupu psihoterapiju.
Izglītība un veselība ir savstarpēji saistītas
STATISTIKA. Veikts līdz šim plašākais pētījums un apkopoti Eiropas valstu dati par saistību starp slimību izplatību un izglītību — informē Latvijas Veselības ekonomikas centrs. Pirmie dati par tādām izplatītām hroniskām slimībām kā cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens liecina, ka arī Latvijā ar šīm slimībām vairāk slimo cilvēki, kuriem ir zemāks izglītības līmenis, savukārt mazāk — iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
