Līdzās Neretas Romas katoļu Svētā Gara baznīcai uzcelta aptuveni 100 kvadrātmetru liela vienstāva ēka — draudzes māja. Darbi sākti vasarā, tagad vēl jāieklāj grīda, jāpaveic dažādi sīki iekšdarbi, un tad telpas varēs iekārtot.
Izdodas pēc
11 gadiem
Neretas katoļu baznīcu iesvētīja 2000. gada 8. oktobrī. Jau toreiz neretietis Jānis Gavars, kurš ierosināja baznīcas celtniecību, bija paredzējis būvēt arī draudzes māju, kas būtu līdzās dievnamam. Ēkai bija sagatavotas arī skices, diemžēl toreiz tam nepietika naudas. Draudze no Gavara kunga uz mūžu atvadījās pirms diviem gadiem, un tikai šogad viņa iecere uzcelt draudzes tikšanās vietu ir īstenota.
“Daudzreiz ar bīskapu Antonu Justu pārrunājām, ka mums vajadzīga draudzes māja, un viņš pats apņēmās meklēt labdarus, kas varētu palīdzēt. Kāds ziedotājs no Amerikas, kurš vēlas palikt anonīms, diezgan lielu naudassummu ziedojis Austrumeiropas un Centrāleiropas katoļu baznīcu vajadzībām. Tā arī mēs ieguvām daļu viņa ziedojumu draudzes mājai. Draudzes cilvēki palīdzēja ar tehniku un ziedoja akas ierīkošanai, bet pārējais ir izdarīts par amerikāņa naudu,” stāsta priesteris Uldis Cēsnieks.
Ceļ jaunu
“Kad saņēmām ziedojumus, bija jāizlemj — iegādāties jau gatavu māju vai celt jaunu. Pretī baznīcai ir Līvānu tipa māja, kuru varējām nopirkt, varbūt pat mazliet ietaupot. Tomēr ņēmām vērā, kādas ir baznīcas prasības un nosacījumi — jābūt arī lūgšanu telpai un vietai, kur var satilpt vairāki draudzes cilvēki, tāpēc nolēmām māju celt,” stāsta Uldis Cēsnieks.
Padomāts arī par praktiskām lietām, piemēram, ēkā ir labierīcības, ierīkots ūdensvads. Draudzes mājā iekārtota lūgšanu telpa, divas guļamistabas — vienā mitināsies priesteris, otru varēs izmantot gadījumos, ja atbrauc kāds viesis vai jāizmitina praktikants. Vieta paredzēta arī baznīcas ansambļa mēģinājumiem, sarunām ar draudzes cilvēkiem pēc dievkalpojumiem, iespējams, ar laiku te izveidos arī svētdienas skoliņu.
Nosaukuma vēl
nav
Pašlaik pēc dievkalpojumiem mācītājs izmanto palīgtelpu baznīcā — tur var aprunāties ar cilvēkiem, tur viņš uz pārrunām aicina arī jaunos pārus pirms laulībām vai apspriežas ar vecākiem pirms bērna kristībām. “Ziemā baznīcu nav iespējams piesildīt, jau tagad ir neomulīgi, tāpēc draudzes māja būs ideāla vieta visiem darbiem, kas veicami pēc dievkalpojuma. Baznīca ir lūgšanu vieta, sakrāla celtne, bet draudzei arī pēc lūgšanām ir daudz dažādu darbiņu,” teic priesteris.
Sākumā namu bija paredzēts pabeigt jau 9. oktobrī, bet, tā kā tas neizdevās, oficiālā draudzes mājas atklāšana būs tikai pēc Jaunā gada, kad te ieradīsies bīskaps Antons Justs un un jaunais Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.
“Draudzes mājai vēl nav nosaukuma. Mana iecere — nosaukt to par godu pāvestam Jānim Pāvilam II, bet par to lems bīskapi, varbūt tā arī paliks draudzes māja, varbūt būs katehētikas centrs,” atklāj Uldis Cēsnieks.
Apkopos
materiālus
Draudzes mājas celtniecībā lielākoties izmantoti ekoloģiski un ekonomiski materiāli, logi gan esot plastmasas, jo tēriņos bija jāiekļaujas atvēlētajā summā.
Priestera dzīvesvieta ir pie baznīcas, lai vajadzības gadījumā viņu viegli atrast, tā ir arī īstā vieta, kur jābūt draudzes mājai: “Arī citos novados — Aknīstē, Subatē, Rubeņos, Dunavā, Bebrenē — vēl ir saglabājušās Ulmaņlaikā celtās draudzes mājiņas pie pašas baznīcas. Vienīgais risks — ja politikā kaut kas krasi mainās, draudzes mājas ir pirmās, ko atsavina. Tā tas bijis visos laikos. Baznīcas pretinieki draudzes mājas likvidē pirmās, jo tās ir draudzes “sirds”.
Uldis Cēsnieks atklāj, ka ar laiku iecerējis draudzes mājā apkopot arī dažādus materiālus par katoļu dzīvi Neretas apkārtnē, par draudžu veidošanos un katoļu lūgšanu vietām.
“Šī būs vieta, kurā runāsim par Dievu,” teic Uldis Cēsnieks.
