Latvijas autosporta sacensību uzvarētāju vidū arvien biežāk lasāms sērenieša Andra Vovera vārds. Viņam šī sezona bijusi notikumiem bagāta un gana veiksmīga. Sacensības lielākoties jau beigušās, nu var izvērtēt paveikto un domāt par nākamo sezonu. “Staburags” aicināja Andri pastāstīt par savu aizraušanos.
Nodarboties ar autosportu Andris vēlējies jau bērnībā. Viņš izmantojis katru iespēju sēsties pie vecāku automašīnas stūres — lai to vienkārši izbrauktu no garāžas vai slepus izmēģinātu tuvākajos Sērenes grants ceļos.
— Jau 2003. gadā startēju tolaik populārajā standartauto rallijā. Vecākiem aizbildinājos, ka man vajag viņu auto, lai piedalītos veiklības braucienos, bet patiesībā tas bija kārtīgs rallijs pa grants ceļiem… Vēlāk tēvs ieraudzīja sacensību video, bet tomēr neko neteica, — stāsta autobraucējs.
Viņš atzīst, ka draudzene Juta bija tā, kura viņu visvairāk iedrošināja un atbalstīja nodarboties ar autosportu, jo sākumā nebija skaidrs, ar ko un kā sākt. Nepazinis nevienu autosportistu, kuram varētu pajautāt padomu. Šķita arī, ka šī aizraušanās ir ļoti dārga. Tomēr vēlme to darīt bija lielāka par neziņu, un Andris ar Jutu iegādājās visparastāko BMW 325, ar ko 2008. gadā sērenietis sāka piedalīties dažādās standarta auto sacensībās.
— Nebija tā, ka jau pirmajās sacensībās guvu uzvaru. Šķiet, toreiz paliku pirmspēdējais savā klasē. Tomēr turpināju trenēties, un rezultāti bija visai drīz. Jau gada beigās visās sacensībās biju reāls pretendents godalgotai vietai. Tā kā jau no bērnības biju pieradis braukt pa grants ceļiem, interesantāki šķita braucieni nevis pa asfaltu, bet gan pa granti, ledu vai sniegu, — stāsta Andris.
Mērķis arvien augstāks
Līdz šim Andra Vovera lielākie panākumi ir pirmā vieta “Enima” ziemas kausā 2009. gadā, kur viņš startēja apvienotajā klasē ar priekšpiedziņas un aizmugures piedziņas automašīnām. Vērtēja, saskaitot četru posmu rezultātus. Tajā pašā gadā iegūta ceturtā vieta Latvijas automobiļu federācijas rallija supersprintā sešu posmu kausa izcīņā automašīnām ar vienas ass piedziņu un dzinēja tilpumu virs 1,6 litriem. Pērn sērenietis izcīnīja uzvaru Latvijas automobiļu federācijas rallija supersprintā RWD klasēs. Piecos posmos gūtas četras uzvaras un viena otrā vieta. Tāds pats sasniegums šajās sacīkstēs arī šogad.
Andris stāsta, ka rallija supersprintā var satikt dažādu autosporta sacensību pārstāvjus. Ir laba iespēja vienā trasē salīdzināt sevi ar daudz pieredzējušākiem braucējiem. Galvenie konkurenti sērenietim šogad bija brāļi Tīdmaņi no Kuldīgas un Raivis Kapačs no Rēzeknes, bet pērn — Normunds Orlovs no Rīgas, kurš ir trīskārtējs Latvijas čempions ziemas autosprintā un citu dažāda mēroga sacensību godalgotu vietu ieguvējs.
— Pats svarīgākais ir attieksme un vēlēšanās kaut ko sasniegt. Ja tā ir, tad rezultātam ir jābūt. Lielākoties šī “recepte” strādā nevainojami, bet, tā kā šis ir tehnisks sportaveids, liela nozīme ir arī veiksmei, — saka autosportists.
Andris stāsta, ka viņa mērķis ir piedalīties klasiskajā rallijā, ko pamazām arī cenšas īstenot, jo bez autosporta ikdienu vairs nevar iedomāties. Lai to sasniegtu, nepieciešams gan lielāks finansējums. Lai šobrīd savienotu savu aizraušanos ar darbu un ģimeni, reizēm nākas pat naktīs skrūvēt sacīkšu automašīnu, lai pa dienu varētu strādāt un vakarā būt kopā ar tuviniekiem. Pēdējos divus gadus arī savu atvaļinājumu viņš pavadījis garāžā. Ja vēlies būt pirmais, darāmā ir ļoti daudz.
Automašīna tā pati
Sportists turpina startēt ar to pašu BMW markas automašīnu, kas šobrīd ir speciāli sagatavota šādām sacensībām. Katru gadu auto kļūst arvien ātrāks, jo Andris ar savu komandu to nepārtraukti uzlabo.
— Lai kvalitatīvi piedalītos sacensībās, viens pats visu nekad nevari izdarīt, tāpēc esmu ļoti pateicīgs ģimenei un saviem atbalstītājiem. Automašīnā braucu viens pats, bet “aiz manis” ir daudz cilvēku, — atzīst sērenietis Andris Vovers.
Ikdienā Andris sevi raksturo kā garlaicīgu autobraucēju, jo reti pārsniedz pieļauto ātrumu. Viņš atzīst, ka ātruma azarts krietni izbaudīts sacensībās, tāpēc nav interesanti traukties no viena luksofora līdz citam. Tomēr, ja pagadās līkumots ceļš ar grants segumu, tad gan esot grūti noturēties lēnākā tempā…
