Lai atjaunotu daudzdzīvokļu māju Lāčplēša ielā 33 Aizkrauklē, tās iedzīvotāji izveidoja dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēša māja”. Projekta īstenošanas laikā viņi atteicās no pašvaldības uzņēmuma “Lauma — A” apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Kāpēc tā? Ar siltināšanu taču darbojas arī “Lauma — A”. To “Staburags” skaidroja sarunā ar siltināšanas projekta entuziastiem — biedrības valdes locekli Rolandu Šteinbergu un mājas iedzīvotāju Eduardu Tumeļkānu.
Viņi stāsta, ka apmēram pirms septiņiem gadiem vēlējušies nosiltināt mājas gala sienas, tādēļ sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. “Laumas — A” vadība toreiz atbildējusi, ka mājā ir tikai 24 dzīvokļi un tai nav uzkrājuma, bet iedzīvotāji neuzņēmās risku pašiem pilnībā atmaksāt kredītu, jo toreiz Eiropas Savienības fonds finansējumu šādiem mērķiem vēl nepiešķīra, turklāt viņi nebija pārliecināti par ieguldījumu efektivitāti.
Projektu iesniedz divreiz
“Toreiz vēlējāmies arī, lai “Lauma — A” mājai ieliek dzelzs durvis ar kodu atslēgu, taču mums atteica, un mēs arī īpaši vairs neuzstājām,” stāsta Rolands Šteinbergs.
Iedzīvotāji 2009. gadā māju pārņēma no pašvaldības, un Rolands Šteinbergs kā mājas iedzīvotāju pilnvarota fiziska persona iesniedza siltināšanas projekta pieteikumu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMA). 2009. gadā pieteikumu varēja iesniegt gan iedzīvotāju pilnvarota fiziska persona, gan apsaimniekotājs — juridiska persona. Pieteikumu apstiprināja, taču banka gribēja sadarboties tikai ar juridisku personu un kredītu atteica.
Tomēr siltināšanas entuziasti bija neatlaidīgi — 2009. gadā viņi izveidoja dzīvokļu apsaimniekošanas biedrību “Lāčplēša māja” ar mērķi apsaimniekot māju saviem spēkiem. Lai varētu ēku atjaunot ar 50% Eiropas Reģionālas Attīstības fonda līdzfinansējumu, biedrība atkārtoti iesniedza projektu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kura pēc reorganizācijas bija pārņēmusi BEMA fun-
kcijas. LIAA projektu apstiprināja — 2010. gada septembrī biedrība ar LIAA noslēdza līgumu, un šovasar mājai veica siltināšanu.
Toreiz bankas kredīta iegūšanai vajadzēja 75% mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, bet, tā kā māja ir maza, to nebija grūti iegūt. Tagad ir vieglāk — vajag tikai 51% dzīvokļu īpašnieku akceptu. Ir vēl kāds nosacījums — mājas parādi nevar būt lielāki par 15% no kopējās maksājamās summas.
“Savu dzīvokli biju izremontējis un nosiltinājis jau 2000. gadā un jutu lielu efektu, tāpēc arī biju pārliecināts, ka vajag nosiltināt visu māju, lai mēs varētu taupīt siltumenerģiju,” stāsta Rolands Šteinbergs.
Uzskaita katram
atsevišķi
Līdz šīgada septembra beigām nosiltinātas visas mājas ārsienas, bēniņi, pagrabstāva griesti, demontēts vecais un ierīkots jauns moderns siltummezgls, pagrabā nomainītas apkures caurules, dzīvokļos — radiatori. Katra dzīvokļa patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi, rādījumus nolasot no attāluma. Mājai nomainītas visas ārdurvis, tās aprīkotas ar magnētiskajām atslēgām, ielikti jauni koplietošanas telpu logi, kāpņutelpās ierīkota apgaismes sistēma ar sensoriem — gaisma ieslēdzas, reaģējot uz kustību.
Izvēlas firmu ar labu reputāciju
Darbus veica SIA “Vertess”, kuras pārstāvja Uģa Pauriņa vecāki dzīvo šajā mājā. “Ir teiciens: ja gribi iegūt ienaidnieku, uzcel draugam māju. Mēs izvērtējām vairāku firmu piedāvājumus, tomēr izvēlējāmies Uģa Pauriņa firmu, kas sevi Aizkrauklē jau apliecinājusi, siltinot citu māju gala sienas — pagājuši vairāki gadi, bet nekādu sūdzību nav bijis, siltinājuma materiāli turas, kvalitāte ir laba,” stāsta Rolands Šteinbergs. “Firma strādājusi arī Madonā, Jēkabpilī un Ropažos, un atsauksmes ir labas. Arī pats Uģis solīja, ka darbu kvalitāte būs laba. Šis ir gadījums, kad sākumā citētais ticējums nav spēkā.”
Atstāj arī
rezervi
Kredītu — 94 tūkstošus latu — piešķīra “DnB NORD” banka 15 gadiem ar atlikto maksājumu — pašlaik jāmaksā tikai procenti, bet pamatsummu sāks atmaksāt tad, kad būs pabeigti visi remontdarbi. Līdz šim iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksāja 19 santīmu par kvadrātmetru, bet tagad būs jāmaksā “DnB NORD” bankas noteiktais minimums — 45 santīmi, no kuriem 19 izlietos apsaimniekošanai, bet 26 — kredīta atmaksai.
Mājai bija arī 5000 latu uzkrājums. Daļu summas izlietoja darbiem, kurus neiekļāva ES struktūrfondu programmā “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” — jumta remontam, lodžiju norobežojošo dekoratīvo paneļu konstrukciju nomaiņai, ieejas kāpņu nomaiņai, ieejas durvju magnētisko atslēgu ierīkošanai, kredītprocentu maksājumiem, bet daļu atstāja rezervei, lai katru mēnesi varētu atmaksāt kredīta summu, ja kāds laikus arī nenorēķinātos par apsaimniekošanu. Ja iedzīvotāji sāktu masveidā nemaksāt, mājas apsaimniekošanu pārņemtu banka.
Algo grāmatvedi un sētnieku
Visus lēmumus pieņem kopsapulcē. Tajā nolēma maksāt sētniekam, kurš nomazgās logus, divreiz mēnesī iztīrīs kāpņutelpas. Biedrība algo arī grāmatvedi. Biedrības valdes locekļi Rolands Šteinbergs un Ināra Rode gan nekādu atalgojumu nesaņem. “Mūsu mērķis bija māju nosiltināt, izremontēt, lai vajadzētu mazāk maksāt par siltumu — efektu visvairāk izjutīsim tad, kad palielināsies maksa par apkuri. Pēc pašreizējām prognozēm, energoresursu cena nākamgad palielināsies,” stāsta Rolands Šteinbergs un Eduards Tumeļkāns.
Vajag
konkurenci
Vai pēc siltināšanas pabeigšanas māju atkal nodos “Laumai — A”?
Abi mājas pārstāvji apliecina, ka strādā kā entuziasti, ziedojot savu brīvo laiku, un maksu par to neprasa, tomēr, kad visi siltināšanas darbi būs pabeigti, vajadzēs domāt par apsaimniekotāju, jo pašiem ir savs ikdienas darbs, ģimene un rūpes, kas prasa daudz laika. Tomēr viņi uzskata, ka “Laumai — A” ir jāpaaugstina sava darba efektivitāte. Iespējams, tās darba kvalitāte uzlabosies, kad pilsētā būs konkurence un savus pakalpojumus piedāvās arī citas apsaimniekošanas firmas. Daudz ko nācies pārstrādāt, piemēram, “Lauma — A” lodžiju norobežojošos dekoratīvos paneļus kādreiz uzlikusi par īsu, un lietusūdens tecējis uz betona paneļiem, kas ilgstošā laika periodā veicināja betona izdrupšanu. “Konkurenci “Laumai — A” māju apsaimniekošanā varētu radīt kāda vietējā celtniecības firma, kurai ir laba reputācija un vajadzīgie resursi, lai remontdarbus veiktu kvalitatīvi,” uzskata abi siltināšanas entuziasti.
