No 1. novembra autoceļu kopējiem sākas ziemas sezona. Šogad valsts un pašvaldību autoceļu tīrīšanai un kaisīšanai atvēlēts tikpat daudz līdzekļu, cik pērn — 80,7 miljoni latu.
Amatpersonu teiktais neiepriecina
Šoziem plānoto naudas izlietojumu Aizkraukles un Ogres reģiona pašvaldību vadītājiem skaidroja uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis, Latvijas autoceļu apkopes uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes loceklis Ainars Vilnītis un citas amatpersonas.
Sacīto uzklausīja Kokneses, Valles, Jaunjelgavas, Skrīveru un vairāku Ogres reģiona pašvaldību pārstāvji. Diemžēl amatpersonu teiktais viņus neiepriecināja. Valsts joprojām nepalielina līdzekļus ceļu kopšanai, kaut arī liela daļa ceļu ir sliktā tehniskā kārtībā.
Ceļu kopšanai 2012. gadā valsts paredzējusi tērēt 80,7 miljonus latu. No tiem 60,3 miljoni latu paredzēti valsts autoceļu kopšanai, bet 20,4 miljoni — pašvaldību autoceļiem. Valsts ceļu pārbūvei un uzlabošanai tērēs 30,8 miljonus latu arī no Kohēzijas fonda un 45 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Cer, ka sniega nebūs daudz
Šogad ceļu kopšanai ziemā bija paredzēts tērēt 19,9 miljonus latu, tomēr nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ iztērēja 27,9 miljonus latu, naudu “aizņemoties” no vasarai paredzētajiem līdzekļiem. Šoziem plānots iztērēt 20,3 miljonus latu. Tas, vai šīs naudas pietiks, atkarīgs no laika apstākļiem. Prognozes liecina, ka ziema būs auksta, taču sniega nebūs daudz, tad naudas vajadzētu pietikt. Ogres un Aizkraukles reģionā valsts ceļu kopšanai ziemā paredzēts tērēt 1,91 miljonu latu. Ziemas sezonai sagatavota nepieciešamā tehnika un smilšu un sāls krājumi. Ja ziema tomēr būs sniegiem bagāta, līdzīgi kā pērn, ceļu tīrīšanai un kaisīšanai būs jātērē vasaras darbiem paredzētā nauda.
Skaidrojot, kāpēc Latvijas autoceļi ir tik sliktā kārtībā, uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis stāstīja, ka pēdējo astoņu gadu laikā valsts no ceļiem paredzētajiem līdzekļiem “aizņēmusies” 560,63 miljonus latu. Tā ir milzīga naudassumma, kuru varēja tērēt jaunu ceļu būvniecībai un remontam un ikdienas darbu veikšanai. Diemžēl valsts šo naudu iztērējusi citiem mērķiem, un tā, visticamāk, vairs nav atgūstama. Arī Igaunijā valsts vienu reizi aizņēmās no ceļu kopšanai paredzētajiem līdzekļiem, ieguldīja naudu infrastruktūras attīstībā, taču pēc tam ar uzviju ceļu jomai šo naudu atdeva.
Atsakās
no līgumiem
Satraucoša situācija ir arī daudzos objektos, kuru finansēšanai izmanto Eiropas Savienības līdzekļus. “Staburags” jau vairākkārt rakstīja, ka cenu pieauguma dēļ gandrīz pilnībā apsīkusi Latgales autoceļa būvniecība.
— Krīze piespieda daudzus uzņēmumus konkursos piedāvāt dempinga cenas, — sacīja Lāča kungs. — Pieaugot izmaksām, uzņēmumi vairs nespēj pildīt noslēgtos līgumus un atsakās no tiem. Jau pārtraukti līgumi par divu ceļa posmu rekonstrukciju Ērgļu apkaimē. Tāpat būs jālauž līgums par ceļa Tīnūži—Koknese viena posma pārbūvi. Tas nozīmē, ka būs jāpieņem jau paveiktie darbi, jāveic inventarizācija un jārīko jauns iepirkuma konkurss. Turklāt darbu un materiālu cenas jau ir ievērojami augstākas.
Sadalījums nav
taisnīgs
Kritiski ceļu kopšanai paredzēto līdzekļu sadalījumu vērtē Skrīveru novada domes izpilddirektors Aigars Orups.
Viņš teic, ka pašvaldību un valsts ceļiem domāto līdzekļu sadalījums nav taisnīgs.
— Kāpēc pašvaldībām piešķirtās naudas pietiek, lai visus ceļus iztīrītu vien divas reizes mēnesī, kamēr valsts ceļu tīrīšana plānota vismaz 15 reižu mēnesī? — jautā Orupa kungs. — Kāpēc pašvaldībām, ja sāk snigt, nauda ceļu tīrīšanai jāmeklē pašu budžetā, kurā jau tā daudzām svarīgām jomām līdzekļu nepietiek? Mums jāizvēlas — remontēt ēkas, tērēt sociālajām vajadzībām vai tīrīt ceļus, lai iedzīvotāji varētu nokļūt darbā, aizbraukt uz veikalu vai aiziet pie ārsta, bērni droši dotos uz skolu. Ceļu kopšanai ziemā paredzētos līdzekļus vajadzētu sadalīt taisnīgāk. Ko dos iztīrīts lielais ceļš, ja pa mazo līdz tam nevarēs nokļūt?
Diemžēl šim Orupa kunga jautājumam atbildes nav. Toties ir Starptautiskā valūtas fonda ekspertu ieteikums, ka ceļu kopšanai valsts līdzekļus vispār nevajadzētu tērēt, iztiekot vien ar Eiropas fondu finansējumu. No šī padoma īstenošanas pagaidām valsts gan atturas.
