Koknesietei Ņinai Rušmanei diennakts par īsu, lai paspētu padarīt visus darbus. Lai arī sācies jau septītais gadu desmits, viņa ne mirkli nav mierā — ir, ko darīt gan mežā, gan dārzā un virtuvē, gan pašdarbības kolektīvos.
Dārzs ne tikai
krāšņumam
Ņinas kundzes māja no agra pavasara līdz vēlam rudenim gan iekšpusē, gan ārpusē slīgst ziedos. Mājas otrajā stāvā vienā istabā ierīkota, kā koknesiete saka, dārzniecība, tur sēj, stāda, piķē, pavairo un audzē, līdz var izstādīt dārzā.
“Kā man patīk puķes!” atzīst darbīgā puķu mīļotāja. “Viss dārzs vienās lilijās, tulpēs. Šogad man nepadevās gladiolas. Nopirku 150 sīpolu, “vārpas” auga skaistas, domāju — nu tik būs, bet sāka žūt, un nekā! Dārza darbos eju palīgā kaimiņiem. Naudu par palīdzību neņemu, bet kādu puķi gan. Arī pati nopērku. Šoruden iegādājos tumšas krāsas tulpes, gandrīz vai melnas, iestādīju, pavasarī redzēs, kas izaugs.”
Dārzs ir ne tikai krāšņumam, tajā izaudzē arī visu galdam nepieciešamo, un pagraba plaukti vai lūst no konservu un ievārījumu pārpilnības. “Ik gadu braucu kartupeļu talkā uz Skrīveriem, bet šogad gan nē, jo pašas dārzā tik daudz izauga kā nekad,” stāsta Ņinas kundze. “Tādi lieli, skaisti kartupeļi, nu vienreizīgi! Tepat pie mājas uzarām desmit gadu atmatā bijušu lauciņu, tāpēc raža tik laba.”
Darbīgā kundze vāc arī tējzāles — liepu ziedus, priežu pumpurus, māllēpenes, piparmētras un citas, pilni maisi esot ar drogām sažāvēti, bet neesot jau laika tēju dzert.
Sezonā nopelna
pustūkstoti
Vasarā un rudenī koknesiete daudz laika pavada mežā. “Mežs ir mana dzīve,” saka Ņinas kundze. “Vīrs gan mani rāj, kad kārtējo reizi ņemu grozus un skatos uz meža pusi. Es viņam solu — viss, pēdējo reizi, bet nākamajā rītā jau atkal projām! Tā taču laba fizkultūra! Vīrs man pārmet arī to, ka vāru un konservēju, sālu un marinēju, kaut vietas vairs nav, pagrabā plaukti lūst.”
Ogot purvā vai mežā Ņinas kundzei vislabāk patīk vienai. Brauc kopā ar dēlu vai mazbērniem, bet katrs iet uz savu pusi. “Man nepatīk, ka blakus traucē,” smejas koknesiete. “Satieku citus ogotājus, saku: “Labdien, meža strādnieki!”. Visi taču esam peļņā!” Šajā vasarā dienā nopelnījusi pat trīsdesmit latu, bet visā sezonā — gandrīz piecsimt. “Mazāk par 20 latiem dienā nekad nenopelnu,” stāsta koknesiete. “Pagājušajā gadā bija rekords — dienā par mellenēm nopelnīju 57 latus! Uzgājām labu ogu vietu, salasīju sešus lielus spaiņus! Tad nāk sēņu laiks — marinēju, sālu, dilles virsū, kas par gardumu! Un tad dodu kaimiņiem, draugiem.”
Ņinas kundzes sarūpētos ievārījumus, sēnes vai salātus jubilejās un Ziemassvētkos saņem arī Kokneses pagasta vientuļie pensionāri.
Dzied un dejo
Brīvajā laikā Ņinas kundze dzied Kokneses senioru korī “Labākie gadi” un jau četrus gadus dejo kolektīvā “Tik un tā”. Mēģinājumi notiek divreiz nedēļā gan korim, gan deju kolektīvam, vēl arī jāpiedalās koncertos.
“Deju kolektīvā esam tikai meitenes, puišu mums nav, tāpēc vīri nav greizsirdīgi,” smejas koknesiete. “Tautastērpu dejošanai un tērpu dziedāšanai glabāju koridorā. Istabā nenesu, jo bail, ka kodes nesaēd. Kožu gan nav, bet bailes ir. Tērpu dejošanai pašuvu no vecajiem tērpiem, kuri jau bija nolietojušies. Abi ar vīru salāpījām.”
Deju kolektīva mēģinājumu sākums šajā sezonā nedaudz aizkavējies, jo dažām dejotājām kāda ķibele — mājas rūpes vai veselības problēmas. “Jāsapurinās un jāsāk,” apņēmīgi nosaka koknesiete.
