Grauzdēta ķiplokmaizīte — baudai, tomātu salāti — piedevai, ķiploka daiviņa — veselībai. Tik plašs ir ķiploku lietojums: no pārtikas piedevas līdz tautas medicīnas līdzeklim.
Ķiploku audzēšana nav viegls uzdevums, jo ir dažādi ķiploku tipi un augšanas prasības, jāzina, kurā laikā novākt, un jāpieveic slimības, kas var piemeklēt, glabājot ķiplokus.
Tautas medicīnā ķiplokus lieto pret vairāk nekā 60 slimībām. Tie palīdz uzlabot atmiņu, paplašina asinsvadus un samazina asinsspiedienu, kā arī novērš vēdera uzpūšanos.
Ķiploku audzēšana
Atkarībā no audzēšanas laika ir vasaras, ziemas un universālā tipa ķiploki.
Ziemas ķiplokus stāda rudenī, bet novāc nākamā gada vasarā un rudenī. Ziemas ķiploki lielākoties veido ziednešus, bet vasaras ķiploki — nē. Vasaras ķiplokus stāda agri pavasarī, tiem ir vairāk daiviņu nekā ziemas ķiplokiem.
Ķiploki ir aukstumizturīgi augi — to saknes spēj attīstīties pat no +1 līdz +3 grādu temperatūrā, bet to dīgsti parādās +5, +10 grādu temperatūrā. Tomēr labvēlīgākā gaisa temperatūra to augšanai un attīstībai ir +15, +20 grādu, bet nobriešanai — +20, +25 grādi. Labai ķiploku ražai nepieciešama saulaina vieta, mitrums, trūdvielām bagāta augsne.
Augsnes
sagatavošana
Ķiplokus ieteicams stādīt augsnē, kurā auguši agrie kartupeļi un kabači, jo to audzēšanai tika izmantots organiskais mēslojums. Nabadzīgas, smilšainas augsnes, kā arī smagas māla augsnes nav piemērotas ķiploku audzēšanai.
Stādot ķiplokus pavasarī (vasaras), augsnē iestrādā arī slāpekļa minerālmēslus, bet, stādot rudenī (ziemas) — kompleksos minerālmēslus.
Ražas novākšana
Ziemas ķiplokus novāc jūlija beigās, augusta sākumā. Tomēr eksperti iesaka — pirms izraut visus ķiplokus, sākumā novērtēt un nogaršot pirmos novāktos ķiplokus. Tomēr, ja ķiplokus sāk vākt par vēlu, to zvīņas pārplīst, un daivas sadalās jau uz lauka. Ķiploki jāvāc sausā laikā. Pēc novākšanas tos žāvē un apgriež saknes.
Ķiploku likstas
Glabājot ķiplokus, var atklāt izplatītu ķiploku slimību — puvi, kas rodas jau augšanas laikā.
* Neīstā miltrasa — glabāšanas laikā sāk pūt dažas daiviņas.
* Sīpolu kakla puve — ar laiku ķiploka daiviņas sakalst.
* Bakteriālā puve — glabāšanas laikā ķiploka daiviņas pārklājas ar čūlu, bet ķiploka mīkstums smird pēc puvuma un izskatās, it kā būtu apsalis. Šo bakteriozi izplata ērces un laputis. Eksperti iesaka pret šo slimību cīnīties ar bioloģisko preparātu palīdzību jau augšanas procesā.
* Ķiploki var bojāties arī tiem neatbilstošos glabāšanas apstākļos, piemēram, no netīrumiem var rasties zaļais slotiņu pelējums. Uz sažuvušajām daiviņām parādās mazi gaiši dzelteni plankumi ar zaļu pārklājumu.
Ieteikumi
glabāšanai
* Glabājot ķiplokus ziemai, eksperti iesaka tos apžāvēt apmēram +20 grādu temperatūrā, lai laksti kļūtu sausi. Šādi izžāvētus ķiplokus var sapīt pīnēs.
* Neglabāt ķiplokus līdzās citiem dārzeņiem, to glabāšanai nepieciešama arī par pāris grādiem zemāka temperatūra.
* Audzējot ķiplokus, izmantot mikrobioloģiskus aizsardzības līdzekļus pret ķiploku slimībām. Piemēram, biomiksu vai trihodermīnu.
