Šonedēļ beidzot esam tikuši pie jaunas valdības. Visas trīspadsmit vietas Ministru kabinetā aizņemtas. Velna ducis, ko, par laimi, “mīkstina” četrpadsmitais garā galda galā, kur vieta premjeram Valdim Dombrovskim. Visu cieņu viņam — Dombrovskis ir vienīgais atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā, kurš vadīs trešo valdību pēc kārtas.
Mēdz teikt: trīs lietas — labas lietas. Gribētos, lai tas tiešām tā būtu. Taču daži aspekti valdības veidošanas politikā man nav saprotami. Piemēram, kāpēc profesionālam diplomātam Aivim Ronim jāvada Satiksmes ministrija? Vai tiešām cilvēkam, kurš perfekti orientējas valstu starptautiskajos sakaros, jālemj par tik pragmatiskām lietām kā vilcieni, kuģi un lidmašīnas? Vai cita joma — kultūra. Kāpēc to pārzināt uzticēts Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājai, kura lieliski orientējas tautsaimniecībā, Žanetai Jaunzemei — Grendei? Ir taču tik daudz zinošu kultūras darbinieku! Deklarē taču profesionāļu valdību. Un kāpēc veselības joma atkal uzticēta Ingrīdai Circenei, kuras demisiju reiz jau pieprasīja ģimenes ārsti? Tā varētu turpināt.
Man nāk prātā kāda augstskolas pasniedzēja teiktais, kādam jābūt žurnālistam: viņam jāzina kaut kas par visu un viss par kaut ko. To sauc par specializāciju kādā noteiktā jomā. Diemžēl daļa ministru, manuprāt, neatbilst pat šim nosacījumam, un viņiem taču nebūs jāraksta teksti, bet jāvada kāda valstiski svarīga nozare. Novadu pašvaldību vadītāji jau šausminās, kas notiks ar Vides attīstības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Edmunds Sprūdžs (ZRP). Šis vīrs darbojies tikai informācijas tehnoloģiju sfērā un ar laukiem nav bijis saistīts. Protams, ja par pamatu ņem prasību, ka politiķim jābūt gatavam “mesties zem tanka” jebkur, kur partija to norīko, tad viss ir kārtībā. Tas pats jau notiek Eiropas Parlamentā, kur Latvijas zemniekus pārstāv mākslas zinātniece… Vienīgais, ko Latvijas valdībai nevarēs pārmest, ir dzimumu diskriminācija — šajā valdībā četras ministres ir sievietes. Viņām nebūs viegli nest uzkrauto nastu un paciest opozīcijas dzēlienus, taču tā nu ir noticis, ka tieši sievietēm uzticētas vissmagākās nozares — labklājība, veselības aizsardzība, lauksaimniecība un kultūra.
Nav šaubu, daudzi ļaunā priekā berzē rokas: valdība nepaspēs nemaz piecelties, kad jau kritīs! Ar tik indīgām frāzēm, kā debatēs runāja Ingmārs Līdaka (ZZS), salīdzinot koalīciju ar naida un rūgtuma pilnu mušmiri, ko pat tārpi neēd, var noknābāt pat viscerīgāko sākumu. Viņš toties paliks vēsturē kā opozicionārs, kurš, kaut arī nejauši, tomēr nobalsojis par paša gānīto valdību!
Bez iešūpošanās valdība sāks veidot 2012. gada budžetu. Balsojums par to būs pirmais nopietnais tās izturības pārbaudījums. Vērosim un vērtēsim, kā tas notiks.
