Reiz dzīvoja pupa, kas sasniedza pat debesis — tā stāstīts kādā pasakā. Ko līdzīgu šovasar piedzīvoja arī Birutas kundze Pļaviņās. Viņas dārzā izauga vairāk kā četrus metrus gara pupa.
Birutas kundze nevar izskaidrot, kā pupas sēkla nokļuva puķudobē, bet speciāli sēta tā tur nebija. Kad stādiņš starp puķēm paaudzies, sapratusi, ka nezāle nav, un laukā nav rāvusi. Vēlāk atklājusi — tā taču pupa! Ja jau iesējusies, lai aug vien. Drīz vien dobes “viešņa” sākusi zelt varen strauji, kā tiekdamās debesīs.
— Sākumā atbalstam tai pieliku vienu žuburainu mietu no Vasarsvētku bērzu meijām, tomēr tas ātri vien kļuva par īsu, tad stutēju klāt vēl kādu koka līsti. Pēc laika mana veidotā konstrukcija sagāzās. Domāju, augs būs nolauzts. Nekā! Slēju atkal visu augšā. Līdz rudenim stāds bija izaudzis vairāk kā četrus metrus garš!— stāsta Birutas kundze.
Visu vasaru šo brīnumu lolojusi, pļaviņiete rudenī novāca bagātīgu ražu. Viņa saskaitījusi, ka pupai bijušas 165 pākstis un no tām izlobītas 789 pupiņas. Sirmā kundze smaidot teic, ka skaitīšanā piedalījusies arī kaimiņiene, tā ka šim faktam ir arī lieciniece.
Tagad zinātāji lūdz iedot slavenās pupas sēklas, lai iesētu savā dārzā. Kas zina, vai arī “bērni” būs tikpat ražīgi.
Birutas kundze stāsta, ka dārzā šogad bijusi interesanta sezona. Iestādījusi piecus kabaču stādus, un tiem kopā bijis vairāk kā 80 augļu. Starp tiem bija iemaldījies arī viens ķirbja stāds. Tas dārzā tik plaši izpleties, ka “iekāpis” pat kokā. No viena stāda viņa novākusi 20 ķirbju.
