Koknesietis Arvīds Baltcers medī jau 40 gadu. Garajā mednieka mūžā pieredzējis ne vienu vien neparastu gadījumu. Šobrīd, kad sākušās medības ar dzinējiem, viņš cenšas neizlaist nevienas medības — tieši kolektīvās medības viņam šķiet visinteresantākās.
Pirmā — mežacūka
— Pirmo reizi medībās devos pirms gandrīz 40 gadiem. Tolaik Kokneses mežrūpniecības saimniecībā strādāja Modris Dindonis. Bijām paziņas, un reiz viņš mani pierunāja doties līdzi pīļu medībās uz Ragāļu ezeriņu. Solīja iedot bisi un patronas, lai tikai nākot. Piekritu, un jau ar pirmajiem šāvieniem man izdevās nomedīt pīli. Tā viss arī sākās, — atceras sirmais mednieks. — Iestājos Kokneses mednieku kolektīvā, pirmos pāris gadus biju dzinējs, vēlāk pats varēju nopirkt bisi un kļūt par pilntiesīgu mednieku. Jau pirmajās medībās, stāvot mastā, izdevās nošaut mežacūku. Tagad medīju kolektīvā “Ķepainis”.
Protams, medījums ir svarīgs, taču tas nav noteicošais. Pēc dabas esmu ļoti kustīgs cilvēks. Man patīk rosīties un būt dabā. Medības ir viens no labākajiem veidiem, kā aktīvi atpūsties. Turklāt medības ir laba atslodze no ikdienas un iespēja būt kopā ar līdzīgi domājošajiem. Ļoti patīk arī sēņot, kad biju jaunāks, daudz ogoju.
Patīk ar dzinējiem
Daudzos kolektīvos arvien populārākas kļūst gaides medības — vietās, kur dzīvnieki pārvietojas visbiežāk, vīri būvē medību tornīšus un gaida, līdz medījums pienāk šāviena attālumā. Lai šādā veidā medītu, nepieciešams piemērots šaujamierocis. Uz gaides medībām braucu ļoti reti — man ir parasta bise, un iespēja, ka varēšu šaut no tornīša, ir ļoti niecīga. Man arī nepatīk sēdēt mežā vakara krēslā. Savukārt medības ar dzinējiem notiek dienā. Protams, medības ar dzinējiem ir kā loterija — dzīvnieks pāri stigai, kur stāv mednieki, parasti skrien lielā ātrumā, un vajag lielu izveicību, lai viņam trāpītu. Tāpat nav daudz laika, lai iespējamo medījumu novērtētu. Gaides medībās šaut var daudz precīzāk.
Vēl šoruden dzinēji “pacēla” aļņus. Stāvēju “atpēdās” — vietā, kur dzīvnieki iegājuši mastā. Aļņi apmeta loku un tuvojās. Jau biju gatavs šaut, taču alnis pēkšņi pagriezās un aizgāja kolēģa virzienā. Lai arī medīju jau sen, labas aļņa ragu trofejas man nav joprojām. Ceru, ka vēl jau paveiksies. Stirnāžu ragi gan ir kādi pieci seši un vairāki lielu kuiļu ilkņi.
Vīru
delikatese
Man ļoti patīk pīļu medības — kad biju jaunāks, bridu pa meldriem, līdz medījums bija rokā. Tagad arī to vēlētos, taču jāņem vērā reālās iespējas. Bebru medībās jaucam dambjus. Kad pazeminās ūdens līmenis, suņi alās sameklē arī pašus bebrus. Pirms nedēļas nojaucām divus dambjus, un izdevās nomedīt deviņus dzīvniekus. Kādu laiku mežam būs atelpa — bebri, ierīkojot dambjus, mēdz applūdināt ievērojamas meža platības. Mūsu medību platībām tek cauri Pērses upe. Tajā bebru ir ļoti daudz, un viņi cenšas ieņemt katru brīvo vietu. No bebra gaļas var pagatavot lieliskas mednieku desiņas, bet kūpināta bebra aste ir īpaša vīru delikatese.
“Labs gājiens”
Katras medības ir neatkārtojams piedzīvojums. Garajā mednieka mūžā piedzīvots ne viens vien neparasts un elpu aizraujošs mirklis. Reiz cūku medībās bija ielenkts kuilis. Nostājāmies mastā, un dzinējs ar suni devās mežā. Pēkšņi ieraudzīju, ka milzīgs kuilis skrien man tieši virsū. Šāvu vienu reizi — garām, vēl vienu, un tajā mirklī kuilis lēca pāri grāvim man virsū un nokrita tieši pie kājām. Domāju — lielisks šāviens, taču izrādījās — atkal nebiju trāpījis… Kuilis pielēca kājās un muka. Šāvu vēl trešo reizi un atkal garām. Vēl mirklis, un viņš pazuda mežā.
Arī bebru medībās reiz bija “labs gājiens”. Suns atrada bebru un izdzina no alas grāvī. Es garajos zābakos gāju pa grāvi viņam pakaļ. Priekšā neliels dambītis, un bebrs rāpās tam pāri. Vīri sauca, lai šaujot, bet plinte bija palikusi krastā… Bija arī gadījums, kad bebrs izskrēja man pa kājstarpi un pazuda duļķainajā ūdenī.
Jābūt interesei
Medības ir labs vaļasprieks, taču, lai kļūtu par mednieku, jābūt patiesi ieinteresētam ar to nodarboties. Jāmīl arī daba un jācenšas izzināt mežā notiekošo. Savas prasmes jāpilnveido nepārtraukti. Īpaši jātrenējas šaušanā. Ja labi veicas “šķīvīšu” šaušanā, tad arī īstās medībās roka nedrebēs.
