Pašreizējo situāciju Saeimas koalīcijas un valdības veidošanā gribas salīdzināt ar vārošos zupas katlu, kad pat pavārs nezina, kādu viruma sastāvdaļu nākamais burbulis izmetīs virspusē. Kad likās — viss jau daudzmaz norunāts un virzās uz priekšu, pēkšņi kā runga iz pavērta maisa izlēca no Zatlera reformu partijas atšķēlies Olšteina sešnieks un, kā no tautasdziesmas nākuši, seši mazi bundzinieki aizjāja tālēs zilajās. Te neder vienīgi vārdiņš “mazi”, jo šķeltnieki, tieši otrādi, izrādījušies varen lieli, ja spēj ne tikai Zatleru “atstāt pie ratiem”, bet pat apdraud visas koalīcijas pastāvēšanu.
Vakar līdz pat redakcijas slēgšanai gaidījām, ko tad īsti par notiekošo teiks Valsts prezidents Andris Bērziņš. Laikraksta numurs jau bija jāsūta uz tipogrāfiju drukāšanai, kad Zālamana lēmumu tomēr sagaidījām: Valsts prezidents uzticēja veidot valdību pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim. Nav jau arī cita varianta — laikā, kad vēl īsti neesam attapušies no iepriekšējās krīzes, bet aizdurvē jau nākamā, dot valdības grožus rokās nepieredzējušam politiķim būtu valstiska pašnāvība.
Prezidents gan iesaka Dombrovskim aicināt valdībā arī citu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus, lai valdība būtu stabilāka un rīcībspējīga, jo balsojums par nākamā gada budžetu tai būs visgrūtākais pārbaudījums. To lieliski apzinās pat “Saskaņas centrs”, kurš nemaz tā neraujas sēdēt Ministru kabineta galda galā. Izdevīgas ministrijas — jā, dodiet tik šurp, bet ne galveno atbildību par visu, kas notiek un kam vēl jānotiek. SC līderis Nils Ušakovs jau paspējis paziņot, ka kroplo trīsarpus partiju veidojumu neatbalstīs un Dombrovska valdībai ilgu mūžu neparedz, jo saskaņieši būšot nikni opozicionāri un gādāšot, lai šī valdība krīt un viņi var veidot nākamo.
“Seši mazi bundzinieki” pamēģināja aizjāt pa sānceļu, bet “sarkanās līnijas” abpus galvenajai trasei ir palikušas: zatlerieši ne par kādu naudu nelaidīs savā pulciņā zaļzemniekus, bet nacionāļi — saskaņiešus. Kā divi auni uz šauras laipas. Mums, vēlētājiem, vēl arvien jādzīvo neziņā, vai kāds no viņiem pakāpsies maliņā un palaidīs otru garām, vai arī, baidoties iekrist upē un saslapināties, bliezīs tieši pierē, ka dzirksteles vien šķīst.
Kolēģi no Kurzemes aicina boikotēt notiekošo un vismaz līdz pirmdienai neko nerakstīt ne par Saeimu, ne valdību, lai tautas priekšstāvji, aizrāvušies ar amatu un varas dalīšanu, jūtas tikpat nevajadzīgi kā vēlētāji, par kuriem viņi tik ātri ir aizmirsuši. Mums to izdarīt ir vienkārši, jo par jaunizceptajiem politiķiem tāpat maz rakstām. “Staburagam” paši galvenie ir vietējie cilvēki, kuri netaisa lielo politiku, bet strādā, apgādā savas ģimenes un pūlas noturēties tepat, savā zemītē, lai nebūtu jākravā soma ceļam uz svešu valsti. Bet to jau viņiem tur, augšā, nesaprast.
