Saulkrastos, viesu namā “Minhauzena Unda”, sumināja konkursa “Sējējs — 2011” laureātus. 29 konkursa dalībnieki 11 kategorijās saņēma galvenās vai veicināšanas balvas. Viņu vidū bija arī Kokneses novada SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis, kura iepriekšējā gada veikumu vērtēja kategorijā “Gada lauku attīstības projekts lauksaimniecībā”, kā arī SIA “Bohrung Service Baltikum” vadītājs Arnis Augustovs, kura uzņēmums reģistrēts Neretas novada Mazzalves pagastā, nominācijā “Gada lauku attīstības projekts inovācijā”. Abi šie kungi saņēma veicināšanas balvu.
“Ielec pēdējā
vilcienā”
SIA “Bohrung Service Baltikum” vadītājs Arnis Augustovs sniedza interviju laikrakstam “Staburags”. Viņa pirms trim gadiem izveidotais uzņēmums piedāvā specifiskus pakalpojumus lauksaimniekiem, mežizstrādes, ceļu būves un citu nozaru pārstāvjiem.
— Kādēļ uzņēmuma nosaukumā iekļāvāt vārdu “Baltikum”?
— Agri vai vēlu apkārt būs daudz tādu kā mēs, un jāstrādā būs daudz plašākā reģionā. Mūsu trumpji — esam vieni no pirmajiem, ar ilgstošu pieredzi, plašu klientu loku. Plaši nereklamējamies, lai nerastos situācija, ka klientam jāatsaka tāpēc, ka esam sagrābušies pārāk daudz darbu.
— Ar ko firma pamatā nodarbojas?
— Tehniskā valodā — ar bukšu, gultņu, tapu un citu kustīgu detaļu sēžas vietu atjaunošanu, bet, citiem vārdiem sakot, ovālu caurumu pārvēršanu atpakaļ apaļos, restaurējot iepriekšējā — rūpnieciskajā — izmērā. Šādi kustīgi savienojumi ir gandrīz katrai tehnikas vienībai — uzkabes agregātiem, piekabēm, celtņiem, automašīnu un traktoru tiltiem, vārtiem, slūžām utt.
— Kā sākāt savu darbību?
— 2009. gada novembrī parakstīju dokumentus par firmas izveidi. Pirms tam pats strādāju firmā, kuras sadarbības partneri bija vācieši un kura šādu tehniku izmantoja ekskavatoru kausu izgatavošanai. Eiropā ar līdzīgu tehniku strādā jau vismaz 15 gadu, bet Latvijā tā ieviesta nesen, un zināmi tikai seši līdzīgi pakalpojuma sniedzēji. Pirmo iekārtu iegādājos, ņemot kredītu Hipotēku un zemes bankā. “Ielēcu pēdējā vilcienā”, parakstot papīrus septembrī, jo jau oktobrī kreditēšanu krīzes dēļ pārtrauca. Sākums bija ar lielu mīnuszīmi, milzu entuziasmu un cerībām uz saulainu nākotni.
Laucinieki “guļ” līdz pēdējam
— Pastāstiet par iekārtu, ko izmantojat!
— Tas ir precīzs pārvietojams instruments, ar kuru var gan virpot, gan metināt. Bojāto vietu novirpo līdz lielākajam izmēram, tai uzmetina metāla kārtu, kuru vēlāk pielīdzina līdz vajadzīgajam izmēram. Precizitāte ir tik augsta, ka no pretējām pusēm urbtus caurumus var savienot vienā, un pats lielākais līdz šim zināmais attālums bijis 24 metri. Bez šāda aparāta bojāto vietu kausam, piekabei vai citai iekārtai izgrieztu, izgatavotu jaunu un piemetinātu atpakaļ. Tas ir darbietilpīgi, kā arī neprecīzi. Jaunās tehnikas precizitāte ir līdz milimetra desmitdaļai, bet, strādājot pa vecam, nobīde bija pat 2 milimetri. Tas veicina detaļu ātru nolietošanos.
— Vai jūsu sniegtais pakalpojums ir atkarīgs no sezonas, gadalaika?
— Iekārtas lietojums ir plašs. Kamēr viena tehnikas grupa strādā, cita ir jāremontē. Rudens slapjdraņķī un pavasarī, kamēr nokūst sniegs un nožūst piebraucamie ceļi, lielākoties remontējam mežizstrādes tehniku. Ceļu būves tehnikai pienāks laiks līdz ar salu. Savukārt daļa lauksaimnieku savu tehniku — kombainus, traktorus, piekabes un citus “dzelžus” — remontē pēdējā brīdī, nedēļu pirms darbu sākšanas. Visu gadu pieņemam pasūtījumus no tiem, kuriem kas salūst pēkšņi.
Gan mežā, gan lauka malā
— Kur ir firmas bāzes vieta?
— Viesītes novada Lonē, darbnīcu teritorijā, ir telpas, kurās atjaunojam detaļas, ko var te nogādāt un kuru remontam nepieciešamas vairākas dienas. Tāpēc pārsvarā ceļā dodos ar “busiņu” un lielu piekabi, kurā vajadzības gadījumā var iekraut paprāvas remontējamās lietas. Otra remontvieta ir Rīgā. Ap 70% visu remontdarbu veicam, izbraucot pie klienta, jo nereti tehnika ir tik liela, ka transportēt to nav izdevīgi. Ir bijis jā-
strādā meža vidū, lauka malā, bet pārsvarā klienta darbnīcā.
— Kurš no pasūtījumiem visspilgtāk palicis atmiņā?
— Pats pirmais, kad saņēmām jauno tehniku. Apkārt bija daudz skatītāju. Katra līdz šim nebijusi detaļa ir interesanta, kamēr apgūst tās remontēšanas specifiku. Pāris vakaru galvas kopā saliekot, jāizdomā, kā ko darīt. Viens no lielākajiem objektiem bija dolomīta karjera ekskavatora kauss. Tik liels, ka tajā varētu iebraukt savu “busiņu”.
— Cik cilvēku nodarbināt?
— Četrus, mani ieskaitot. Trīs no Lones, un es pats esmu no Ērberģes, lai gan šajā pusē esmu ienācis no Dagdas.
— Kāda ir pasūtījumu ģeogrāfija?
— Gadā ir vidēji 150 izrakstītu rēķinu. Lielākais klientu skaits ir Latvijā, bet pa kādam arī Lietuvā un Igaunijā. Ērberģes pusē klienti uzradās pirms pusotra gada. Interesanti, ka viņi par mums uzzināja no klientiem Rīgas pusē. Kad zvanīja, lai sarunātu tikšanos, bija izbrīnīti, ka firma ir tepat kaimiņos.
Jaunie var “pacelt cepuri”
— Kāda ir klientu maksātspēja?
— Lauku cilvēki ir vieni no godīgākajiem, precīzākajiem maksātājiem. Viņi “saskrubinās” naudu un samaksās par darbu, detaļu saņemot. Turpretī pilsētās klienti pirms darbu sākšanas sola maksāt laikus, bet, kad darbs pabeigts, telefona klausuli neceļ, visas citas lietas svarīgākas par mūsu rēķina samaksu.
— Pašreizējā uzņēmuma stratēģija — pēc iespējas lielāka peļņa?
— Ir atšķirība starp mazo un lielo biznesu. Vienā cīnās par to, lai paliktu kas pāri vēdera tiesai, bet otrā nauda taisa naudu. Gribu naktī mierīgi gulēt, rītā pamosties un priecāties, cik skaista diena aiz loga, tāpēc lielajā biznesā nelienu.
Pašlaik visi ienākumi ir uzņēmuma izaugsmei, krājot naudu iekārtām, uzlabojot servisu. Izstrādājām pieteikumu ES finansētam projektam un iegādājāmies otru iekārtu. Tā izmaksāja divtik mazāk kā pirmā. Ar vienu vairs nespējām veikt visus pasūtījumus, bet nu domājam jau par trešās iegādi. Šobrīd vairāk problēmu sagādā transporta, kā arī cilvēku, kuri šo darbu veiktu, trūkums. Esam sākuši sadarbību ar bukšu un tapu ražotājiem, un tagad klientiem piedāvājam arī detaļas. Paši ar laiku domājam pievērsties mazu ekskavatora kausu izgatavošanai. Par rūpniecisku ražošanu to nevarēs saukt, bet pēc pasūtījuma gadā pāris desmitu varētu izgatavot.
— Kas ir noteicošais uzņēmējdarbības veiksmē?
— Pirmkārt, strādnieks. Daļa potenciālo strādnieku no laukiem aizbraukuši laimīgās zemes meklējumos, citi vēlas saņemt daudz, bet nedarīt neko. Vēl kādiem svarīgi, lai būtu alus vai šņabis, un par pārējo galva nesāp. Lai daudz nopelnītu, daudz arī jāstrādā, un atdeve no šī darba būs ne tik drīz, taču to saprast grūti. Ja būs pamats, tad arī varēs augt. Šobrīd ir tā, ka smagi jāstrādā, dažkārt pat desmit stundu, bet kurš to spēj izturēt? Vairāki ir nākuši un gājuši prom tieši šī iemesla dēļ.
Galvenais, lai būtu laba komanda, un daudz no sasniegtā ir tās nopelns. No jauna kādu iemācīt daudz vieglāk nekā vecam “bukam” ierādīt strādāt citādi. Toties jaunajiem ir tendence iemācīties, vēlāk “pacelt cepuri” un sākt savu biznesu.
— Vai laukos iespējams radīt jaunas ražotnes?
— Viss atkarīgs no finansējuma. Sākot jau ar aizlaistās zemes apstrādi. Ja agrāk šo zemi varēja apstrādāt, kāpēc lai tagad nevarētu? Ja būtu garantēts saražotās preces noiets, būtu arī stimuls ko darīt.
Brīva niša ir nestandarta mūsu apvidum piemērotu iekārtu izgatavošana, pārbūve. Ārzemēs ko līdzīgu var nopirkt, bet par bargu naudu. Mēs paši varētu izgatavot daudz piemērotāku, pie tam — lētāk. Labākais špikeris ir ārzemju braucieni, bet arī tiem vajag naudu.
