Centrālā vēlēšanu komisija šonedēļ izsludinājusi 30 dienu parakstu vākšanu par vēlētāju iesniegto likumprojektu. Tajā aicina grozīt Satversmi, iekļaujot nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Parakstītāju pārbaudes rezultāti liecina, ka pirmajā parakstu vākšanas kārtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” iesniegšanu Saeimā ir atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, un šis skaits ir pietiekams, lai rīkotu parakstu vākšanu. Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” Satversmes grozījumu projekts ir iesniedzams izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām, 11. Saeimas vēlēšanu dienā, 17. septembrī, valstī bija reģistrēti 1 543 785 balsstiesīgi pilsoņi. Tādējādi, lai likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, parakstu vākšanā tas jāatbalsta ne mazāk kā 154 379 vēlētājiem.
Pirms 20 gadiem mēs stāvējām uz barikādēm, lai nosargātu valsts neatkarību, cīnījāmies par to. Vai tas bijis velti? Šķiet, esam “atmesti” 20 gadu atpakaļ. It kā nav bijis ne Valsts valodas likuma, ne valodas komisiju, kas eksaminēja tos, kuri skolā nebija mācījušies latviešu valodā. Vienīgajā vietā pasaulē, latviešu tēvuzemē, citi atkal vēlas uzspiest savu gribu.
Nekad neesmu varējis saprast krievu cīņu par to, lai viņu valodu Latvijā atzītu par valsts valodu. Būtu loģiski, ja tie cilvēki, kas te dzīvo, integrētos mūsu sabiedrībā un cienītu valsti un tās valodu. Ja grib lietot krievu valodu — lūdzu, bet mājās vai savstarpēji sarunājoties.
Nesen lielu ažiotāžu radīja ziņa, ka Anglijā, kādā uzņēmumā, latviešiem aizliedza sarunāties savā valodā. Absurds! Latviešu diaspora Īrijā un Anglijā ir plaša. Kas notiktu, ja imigranti pieprasītu latviešu valodu noteikt par otro valsts valodu? Vai Lielbritānijā un Īrijā par valsts naudu vāktu parakstus? Par to, ko darām un ko ievēlam Saeimā, ir jādomā. Šāds krievu ierosinājums ir loģiskas sekas notikušajām Saeimas vēlēšanām, kurās ļāvām uzvarēt “Saskaņas centram”. Varbūt tagad vairāk domāsim par to, kam jānosaka valsts politikas virzība.
Diemžēl par latviešu valodu kā vienīgo valodu skolās mēs, latvieši, nenobalsojām. Kam sūdzēsimies, ja krievi izdarīs to, kam nespējām aktivizēties mēs?
