Koknesē maksa par apkuri šajā sezonā pagaidām plānota nemainīga — kopā ar 12% PVN 33,68 lati par megavatstundu — informē SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” namu pārvaldnieks Ziedonis Vilde.
Siltumu saņems pēdējie
“Maksu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators, un, kamēr mūsu izdevumi nav palielinājušies par pieciem procentiem, tarifa izmaiņu projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram neiesniegsim,” stāsta Vildes kungs. “Mēs neesam ieinteresēti palielināt maksu par apkuri, jo iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Cenšamies savlaicīgi iepirkt kurināmo, lai nesadārdzinātos izmaksas. Koknesē apkurei vispirms pieslēdza skolu un bērnudārzu un pēdējo triju nedēļu laikā pakāpeniski arī mājas, kurās parādi ir mazāki. Daudzdzīvokļu mājas ar lieliem parādiem apkurei pieslēgs pēdējās. Koknesē ir 22 daudzdzīvokļu mājas, kurām mēs nodrošinām centrālo apkuri.”
Sakrāj pat vairākus tūkstošus
Parādnieki par apkuri nav samaksājuši 55,4 tūkstošus latu. Uzņēmums mēnesi iepriekš ir brīdinājis, ka iedzīvotājiem, kuri nebūs noslēguši vienošanos par komunālo pakalpojumu parādu nomaksu, pārtrauks karstā ūdens piegādi, un jaunnedēļ sāks to atslēgt. Brīdinājumu par to ir saņēmuši 20 koknesiešu. Ja vajadzēs, iesaistīs arī policiju. Lielākie parādnieki sakrājuši pat 2500 — 3000 latu lielu parādu. Viņi ir iesūdzēti tiesā, taču process ir garš.
“Uzņēmumā strādāju tikai apmēram gadu, aktīvi pievēršoties šai problēmai. Izvērtējot tiesāšanās pro-
cesu, nākas secināt, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Piemēram, ja cilvēks saņem minimālo algu, bet parāds ir 1000 latu, tiesa piespriež maksāt daļu algas, taču summa parādu nesedz. Kamēr “atvelk” no algas, cilvēks jaunos rēķinus neapmaksā, un kopējā parāda summa atkal pieaug,” skaidro Ziedonis Vilde. “Ir arī cilvēki, kuriem nav darba, tādēļ no viņiem nav ko piedzīt. Tad tiesā jāsniedz prasība par izlikšanu no dzīvokļa, un arī šāds tiesas process ir ilgs. Pēdējā gada laikā no dzīvokļa neviens nav izlikts, ceru, ka cilvēki meklēs kompromisus un risinās savas problēmas.”
Pašvaldībā ir izveidota komisija, kas piedāvās mainīt labiekārtotu dzīvokli pret nelabiekārtotu, lielāku pret mazāku, iespēju izīrēt nevis visu dzīvokli, bet tikai vienu istabu. “Mērķis nav kādu izlikt uz ielas, bet palīdzēt tiem, kuri ar savām problēmām paši netiek galā,” uzsver Vildes kungs.
Banka uzliek savu “ķepu”
Parādā paliek arī juridiskās personas — firma bankrotē, bet īpašnieks dzīvo Rīgā. Ja arī tiesa nolemj parādu piedzīt, izrādās, ka tā vairs nav vietējo tiesu izpildītāju darbības zona, parāds jāpiedzen Rīgas tiesu izpildītājiem, un viss process sākas no jauna, jo prasība jāiesniedz Rīgas tiesā. Telpas nopērk kāds cits, un jaunais īpašnieks par parādu neatbild. Dažkārt dzīvoklis ir ieķīlāts bankā un vēlāk nonāk bankas īpašumā, taču arī tad parādu nasta nemazinās, jo banka īpašumu nereģistrē Zemesgrāmatā. “Ja tas nav izdarīts, nav jēgas vērsties tiesā. Tādi ir trīs gadījumi,” stāsta Ziedonis Vilde. “Var saprast arī bankas — tā kā dzīvokļu tirgus vērtība ir pazeminājusies, pārdodot dzīvokli, tās neatgūst aizdoto summu. Tādas problēmas ir ne tikai Koknesē, bet visā valstī. Uzskatu, ka likumi nav sakārtoti, lai varētu veiksmīgi piedzīt parādus.”
Piedzīs tiesas ceļā
Apmēram pirms gada Koknesē nolēma izmantot parādu piedziņas firmu pakalpojumus, tomēr to darbs nav bijis efektīvs, tādēļ šī prakse pārtraukta. “Firmām “Jurists ABC” un “Gelvora” no Rīgas iesniedzām lielāko parādnieku sarakstu, cerējām, ka tās pašas noskaidros dzīvokļu īpašnieku dzīvesvietas, runās ar parādniekiem, taču to pārstāvji prasīja mums, vai zinām, kur cilvēki dzīvo,” stāsta Ziedonis Vilde. “No 30 gadījumiem tikai divos firmas piedzina parādu, tas ir ļoti maz. Viena iedzīvotāja vērsās pie mums — vai nevarētu samaksāt tikai parādu, jo firmai papildus jāmaksā 70 latu, kā arī kavējuma nauda, kas ir 0,5% no parāda summas par katru dienu, tomēr, ja process ir sākts, mēs iejaukties vairs nevaram. Atzinām, ka efektīvāk un ātrāk būs, ja paši sagatavosim dokumentus un piedzīsim parādus tiesas ceļā.”
Ātrāk ir brīdinājuma kārtībā
Parādu piedziņu valsts nedaudz tomēr ir atvieglojusi — tiesa var piedzīt parādu arī ātrāk, brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” iesniedz tiesā prasību, samaksājot mazāku nodevu nekā parasti, un tiesa aicina parādu samaksāt labprātīgi. Ja cilvēks nerīkojas, tiesa noformē izpildrakstu un parādu piedzen no ienākumiem. Šogad uzņēmums brīdinājuma kārtībā tiesā ir iesniedzis 89 prasības, un daļa cilvēku parādu ir jau samaksājuši.
