Ir tāds latviešu sakāmvārds: “Mājas — tā ir nevis vieta, kur tu dzīvo, bet vieta, kur tevi saprot.” Savulaik “Labvēlīgais tips” dziedāja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs”, nu kārtējo reizi par šo vārdu patiesumu varēja pārliecināties mūsu zemnieki.
Šovasar Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Savienības (ES) 2014. gada budžeta priekšlikumiem, kas paredz, ka jauno ES dalībvalstu zemnieki 2020. gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES dalībvalstu vidējo tiešmaksājumu apjoma. Tas ir pretrunā ar Latvijas nostāju par zemniekiem labvēlīgākiem tiešmaksājumiem, kas būtu 90% no ES vidējā atbalsta apjoma. Papildu EK priekšlikums ir — ieviest pilnu plānoto atbalsta apjomu pakāpeniski, nosakot pārejas periodu līdz 2020. gadam. Arī šo priekšlikumu Latvija neatbalsta un ir rosinājusi nenoteikt jaunajām dalībvalstīm tiešmaksājumu ieviešanas pārejas periodu, bet sākt to izmaksāšanu jau no 2014. gada.
Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī — 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidēji ES — 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Dažās Eiropas Savienības valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latu par hektāru.
Trešdien protesta akcijā Rīgā, pie ES Mājas, sapulcējās nedaudz vairāk kā 100 zemnieku. Viņiem rokās bija dažādi plakāti, un viens pēc otra akcijas dalībnieki pauda savus iebildumus pret Eiropas Savienības nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
“Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?”, “ES par Latvijas lauksaimniecību”, “Nedaliet Eiropas zemniekus! Nedaliet Eiropu!” — vēstīja uzraksti uz plakātiem.
Lai arī zemnieku protesta akcijas plānotais dalībnieku skaits bija 500, acīmredzot neticība kaut ko mainīt ir lielāka par cerību pozitīvākām pārmaiņām.
Protesta akcijas vienlaikus norisinājās Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā, taču diezin vai miermīlīgais un mazskaitlīgais protests tiks sadzirdēts. Vai tas nebūs tikai kā oda sīciens ziloņa ausī? Diemžēl nav tās vienotības, kāda bija “Baltijas ceļā”, tagad labāk braucam kopt svešu zemju laukus. “Tā jau tikai tāda māžošanās,” pasākumu novērtēja viens no lielākajiem Aizkraukles reģiona zemniekiem.
