Visas četras jaunajā Saeimā ievēlētās partijas vienojušās aicināt Valsts prezidentu Andri Bērziņu premjera amatam izvirzīt pašreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Saskaņā ar konstitucionālo pamatprincipu Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc tikai pēc tam, kad Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras sakarā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kas notiks 17. oktobrī.
Ja šajā jautājumā vienprātība rasta, tad kādā citā strīdi turpinājās līdz pirmdienas vakaram, lai Valsts prezidents neīstenotu savu ieceri izlemt, kādam būt jaunās koalīcijas sastāvam.
Līdz šim modeļi bijuši visdažādākie: varavīksnes — izvēloties no katras Saeimā iekļuvušās partijas pa kādam deputātam, vai 2+2 — zatleriešiem un ‘‘Vienotībai’’ izvēloties vienu no divām — “Saskaņas centru” vai Nacionālo apvienību. Diemžēl vienotības šajā jautājumā nav. Nacionālā apvienība nevēlas strādāt kopā ar “Saskaņas centru” un otrādi. Savukārt, veidojot varavīksnes valdību, būtu jāņem vērā arī vēlēšanās nosacīti zaudējusī oligarha Lemberga partija — Zaļo un Zemnieku savienība. Tam līdz šim nepiekrita Valdis Zatlers, uzsvērdams vēlētāju vairākuma izteikto uzticību saskaņiešiem.
Kā pēdējais risinājuma modelis ieilgušajam strīdam ir valdību veidot trim partijām — “Vienotībai” un ZRP vienojoties par trešo koalīcijā aicināmo. Lai arī pirms nedēļas Zatlers paziņoja, ka viņa lēmumu strādāt koalīcijā ar “Saskaņas centru” varēs mainīt tikai ar tankiem, pēc pēdējās, vēl gan neoficiālās informācijas, pirmdienas pēcpusdienā pirms ZRP un “Vienotības” sanāksmes Saeimas Viesu zālē viņš savu nostāju varētu mainīt, piekrītot koalīcijai ar Nacionālo apvienību. Tādā gadījumā vairākums Saeimā nebūtu tik stabils — 56 deputāti, un opozīcijā paliktu SC un ZZS. Vai šādu lēmumu Zatlera kungs būtu pieņēmis tiešām “tanku” ietekmē? To, kāds būs sarunu iznākums, līdz redakcijas slēgšanai vēl nebija zināms, bet tas katrā ziņā nebūs pa prātam tiem tūkstošiem vēlētāju, kuri tomēr cerēja un balsoja par SC. Zaļzemnieku nebūšana pozīcijā vēl nenozīmē pārmaiņas.
