Trīs kilometrus no Iršiem, Ērgļu novada Sausnējas pagasta Liepkalnē, jau trešo gadu darbojas SIA “Conatus BIO energy” biogāzes rūpnīca. Šis ir pirmais gads, kad dažādu izmēģinājumu ceļā atrasts pareizākais izejvielu sastāvs biogāzes ieguvei un rūpnīca strādā ar pilnu jaudu. Ražotnē darbs ir 15 cilvēkiem, un tās darbības rezultātā pēc ilga laika sakopti apkārtējie lauki aptuveni 500 ha platībā.
Gādā barību ziemai
Pirms trim gadiem netālu no Liepkalnes ciema lauka vidū sāka ‘‘augt” pelēkas milzu “sēnes” ar koši sarkanām cepurēm. Veidojās biogāzes ražotne. Šobrīd tā aizņem 4 hektāru platību, pusi no tās — barības krājumi ziemas mēnešiem. Uzņēmumā uzbūvētas četras tvertnes, no kurām divās norit gāzes ražošana, pārējās divās krājas pārstrādātais materiāls jeb digestāts. Tuvākajā laikā uzbūvēs piekto, kurā krās un attīrīs saražoto gāzi pirms sadedzināšanas. Gāze jāattīra no galvenā piemaisījuma — sēra, kas negatīvi ietekmē koģenerācijas dzinēju darbību. Šajā pašā tvertnē glabāsies arī digestāts ziemas mēnešos, kad izstrāde laukā nav nepieciešama.
Laukumā iepretī ražotnei — milzīga kaudze ar skābbarību no kukurūzas, zālaugiem ar rudziem, kopumā 4,5 tūkstoši tonnu. Kukurūza un kūtsmēsli ir viena no labākajām biogāzes izejvielām, un no tonnas iespējams iegūt attiecīgi 280 un 80 m3 gāzes.
Lai ražotnei izejvielu nepietrūktu ziemas mēnešos, noslēgts līgums ar “Vidzemes kooperatīvo sabiedrību” par graudu piegādi. Inženieris mehāniķis Jānis Bunduls stāsta, ka ar laiku visas izejvielas centīsies sarūpēt pašu spēkiem, un, ja apkārtnē ar kukurūzu varētu apsēt 800 ha zemes, neko nevajadzētu iepirkt.
Dienā “apēd”
30 tonnu
Sēklu pavasara sējai pašlaik vēl neglabājot, tā jāiepērk. No Jura Sprukuļa saimniecības “Vecsiljāņi” apmaiņā pret digistātu iegādājas kūtsmēslus. Sadarbības partneri ir arī Jēkabpilī, kuri 200 ha audzē kukurūzu. Daļu graudu, zālaugu un kukurūzas biogāzes ražotāji izaudzē paši. Tā kā uzņēmumam pagaidām ir nedaudz savas laukapstrādes tehnikas, sēšanas, pļaušanas, kulšanas un citus pakalpojumus sniedz apkārtnes zemnieki ar savu tehniku.
Jānis Bunduls, uzņēmuma inženieris, teic, ka lielu postu kukurūzas un labības laukiem šajā pusē nodara mežacūkas. Līdz pat 20% iesēto platību sabradā mežazvēri, un, piemēram, šogad, nenokūla 4 ha miežu, jo lauks bija izrakņāts un izbradāts.
Lai no nokultā iegūtu biogāzi, kuras pamatsastāvā ir metāns, tām jāpievieno dažādas baktērijas, un tās mīt arī piena produktu ražošanas atlikumos — laktozē, sūkalās un spirta ražošanā radušos izejvielu pārpalikumos, piemēram, brāgā.
Lai baktērijas pabarotu, tām katru dienu nepieciešama porcija svaiga ‘‘ēdiena”, kas pašlaik ir kūtsmēsli. Dienā katru no diviem 4500 m3 lielajiem fermenteriem jāpiepilda ar 15 tonnām, bet vasarā, kad baktērijas bija “ēdelīgas”, — divreiz vairāk.
Uzņēmuma tehniskais direktors bebrēnietis Arnis Pumpucis stāsta, ka barošanas un gāzu atdalīšanas galaprodukts ir elektrība, kuru pārdod “Latvenergo”, ievadot to kopējā elektrotīklā. Līgums ar “Latvenergo” noslēgts trim gadiem un par ražotnes paplašināšanu neesot domāts. Šī jauda esot optimāla izejvielu piegādes apjomam, un tur-pmākās ieceres saistītas ar saražotā siltuma izmantošanu.
Elektrību saražo četri iekšdedzes dzinēji, sadedzinot metānu. Uzņēmuma kopējā jauda ir 2 megavati (MW) stundā. (Salīdzinājumā, piemēram, Ķeguma HES kopējā jauda ir 264,1 MW, Pļaviņu HES — 868,5 MW un Rīgas HES — 402 MW stundā). Blakusprodukts ir dzinēju izdalītais siltums, kas pašreiz netiek līdz galam izmantots. Tādēļ līdzās biogāzes ražotnei 2 ha platībā paredzēts izbūvēt šķeldas žāvētavu. Pirms trim gadiem, kad sākta ražotnes būve, tuvējam Iršu pagastam, kas taisnā līnijā ir tikai 2 km attālumā, piedāvāts siltums ēku apsildei. Tam bija nepieciešams izbūvēt gāzesvadu un Iršos novietot vienu no šiem dzinējiem. Iršu pagasts bijis pret šādu sadarbību, jo vēlējies realizēt ieceri par šķeldas izmantošanu.
Pašreiz ap 40% saražotā siltuma nonāk atpakaļ ražotnē, lai fermenteros nodrošinātu konstantu ražošanas temperatūru — plus 42 grādus.
Sadarbojas ar
vāciešiem
Uzņēmuma inženieris teic — ražošanas procesu, kas pamatā ir datorizēts, nepatīkami ietekmē biežās sprieguma svārstības. Katrs neliels strāvas zudums atslēdz vadības bloku, kas savukārt rada problēmas visā ražošanas ciklā. Ikdienā lieti noderot sadarbība ar speciālistiem Vācijā, kuri, veicot analīzes, nosaka, vai ir laiks mainīt eļļu dzinējos, ko mainīt ražošanas procesā, lai sasniegtu labākus rezultātus. Komplekss tapis ar vācu firmas “MT Energie”, kas Latvijā uzbūvējusi septiņas šādas stacijas, gādību.
