I. Gaiša Kokneses vidusskolas 4. klases skolēnam Dāvim Derkačam, šķiet, diennakti vajadzētu divreiz garāku — zēns mācās mūzikas skolā, iet uz peldēšanas treniņiem, spēlē volejbolu, brauc ar snovborda dēli un gatavo rotaslietas. Par rotu izgatavošanu lūdzu viņu pastāstīt sīkāk.
— Kā tu sāki izgatavot rotas?
— Biju aizbraucis uz Aizkraukli pie drauga Emīla — viņš ir gadu vecāks par mani. Viņš ierādīja, kā gatavot rotaslietas, aizgājām uz “Ideju bodi” — arī tur šo to guvām ierosmei. Nedaudz uzzināju arī skolā darbmācības stundās.
— Vai tu atceries savu pirmo patstāvīgo darinājumu?
— Jā, tas bija viens auskariņš, ļoti vienkāršs — ar pērlīti un atsperīti. Taču to parādīt nevaru, jo nopirka.
— Ko pašam vislabāk patīk gatavot?
— Rotaslietu komplektus — parasti krelles ar auskariem, dažreiz arī ar rokassprādzi.
— Vai tu viens pats darini rotas vai tev ir arī kāds palīgs?
— Ar idejām man palīdz mamma, man pašam labāk patīk pats radīšanas process. Viņa ir arī mana pirmā kritiķe, vienmēr ierauga, ja esmu kaut ko sasteidzis, un liek pārtaisīt.
— Tev patīk, ka meitenes nēsā rotas?
— Jā, stilīgi izskatās.
— Vai tu rotas arī pārdod?
— Dāvinu draugiem, svētkos apsveicu mammu un māsu, pārdodu Kokneses zaļajā tirdziņā, gatavoju rotas arī pēc pasūtījuma, nesen tās pārdevu skolas Miķeļtirgū.
— Vai naudu iztērē našķiem jeb krāj kādai lietai?
— Pērn par nopelnīto naudu nopirku snovborda dēli, mazliet palīdzēja arī tētis, šogad krāju naudu MP3 mūzikas atskaņotājam.
— Kur iegādājies nepieciešamos materiālus?
— Kad Aizkrauklē bija “Ideju bode”, pirkām tur, tagad, ja iznāk braukt uz Rīgu, tad “Alfas” noliktavās. Tur viss ir lētāks, visdārgākās ir pērles.
— Vai savu nākotni domā saistīt ar rotu darināšanu?
— Nē, drīzāk ar sportu. Tas jau man tikai tāds vaļasprieks.
