Ik gadu ar diplomiem kabatā no Latvijas augstskolām aiziet krietns pulks jauno speciālistu. Daudziem jauniešiem nereti nākas piedzīvot rūgtu vilšanos, jo izvēlētajā profesijā darbu atrast nevar. Velti iztērēts laiks un nauda. Laika un naudas resursus zaudē ne tikai cilvēki, bet arī valsts, kas nereti no budžeta maksā par tirgū nepieprasītu izglītību. Līdz ar to izveidojas absurda situācija — valsts finansē studiju programmas, kas darba tirgū nav pieprasītas, un jaunieši pēc augstskolas absolvēšanas darbu savā profesijā dabūt nevar. Problēmu rada arī jauno speciālistu zināšanas, kas reti atbilst darba devēja prasībām.
Bezdarba līmenis Latvijā ir vidēji 11%, Zemgales reģionā, kurā ietilpst arī Aizkraukle, tas ir teju 13%. Tajā pašā laikā trūkst labu speciālistu. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) aptauja liecina, ka patlaban vislielākais pieprasījums Latvijas darba tirgū ir pēc informācijas tehnoloģiju, pārdošanas, klientu apkalpošanas speciālistiem, inženieriem, finansistiem un juristiem.
Informāciju par vakantajām profesijām var apskatīt arī Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā. Tur katru ceturksni publicē pieprasītāko arodu sarakstu. Šobrīd pārdevēja profesija ir topa pašā augšgalā. Paradokss — arī reģistrēto bezdarbnieku profesiju sarakstā tā ieņem augsto otro vietu ar aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku.
Darbiniekus ar sludinājumu palīdzību meklē arī mūsu pusē. Kāda vietējā uzņēmuma pārstāve stāsta, ka dažkārt viena no lielākajām problēmām ir alkohols. Uzņēmums meklējis vidējā līmeņa vadītāju, bet no vairākiem pretendentiem pusei bijusi tāda problēma. Arī valsts struktūrās darbiniekus ar atbilstošām zināšanām un pieredzi atrast ir grūti. Piemēram, Pļaviņās, lai izvēlētos atbilstošu darbinieku pašvaldības policijas priekšnieka amatam, konkursu nācās izsludināt divreiz.
“Uzņēmumi, attīstot savu darbību, visaktīvāk meklē reālā darba darītājus. Diemžēl lielākā daļa mācību iestāžu absolventu vēlas vadīt, jo ir ieguvuši atbilstošu izglītību. Drīz jau tuvosimies situācijai, kad uz 10 vadītājiem būs tikai viens reālā darba darītājs, kaut arī šai proporcijai jābūt pretējai. Jūnijā, veicot aptauju, izpētījām, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam,” skaidro LPVA prezidente Eva Selga.
Lai labotu esošo situāciju, būtu jāiejaucas gan valstij, gan privātajiem uzņēmējiem, lai topošie studenti izvēlētos profesijas, kas patiesi ir nepieciešamas. Ja gribi strādāt, jāmācās tas, kas dzīvē noderēs, nevis jāstudē tikai diploma dēļ.
