Katra nedēļa ir atšķirīga, un rutīnā ieslīgt nevaru un arī nevēlos. Tāpēc, ja rodas situācija, kad nav darba, tas jārada. Bet pagājušajā nedēļā dīkā nesēdēju.
Pirmdien daļa dienas bija veltīta darbam Latvijas Sarkanā Krusta nodaļā, pieņemot apmeklētājus un dalot rudens sezonai piemērotas virsdrēbes. Pārsvarā te iegriežas māmiņas ar bērniem, gados vecāki cilvēki. Jautā pēc ziemas apaviem, bet to šogad mazāk kā citus gadus, kad bija sadarbība ar lietotu apģērbu tirgotāju “dgs”. Tāpēc pārskatīju savus apavu krājumus mājās un savācu veselu maisu. Laicīgi sagatavoti apģērbi arī ziemas mēnešiem.
Tā kā strādāju arī par grāmatvedi, otrdien apmeklēju VID rīkotu semināru par jaunumiem saistībā ar PVN metāllūžņiem un kokmateriāliem.
Trešdien Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles nodaļā nogādāju pārskatus un vēlāk Jaunjelgavas vidusskolā ar skolotāju Valentīnu Rimari un direktori pārrunājām oktobrī, kas veltīts dzīvnieku aizsardzībai, darāmos darbus. Gan Sarkanā Krusta darbinieki, gan skolēni Jēkabpilī esošajai dzīvnieku patversmei sarūpējuši segas un spilvenus, kuri lieti noderēs ziemā. Šomēnes patversmei paredzēto mantu klāstu papildināsim ar barību un arī saziedoto naudiņu. Jaunjelgaviešu delegācija 3. novembrī ar dāvanām dosies uz šo patversmi.
Nedēļas otro pusi pavadīju mājās, sabiedrisko darbu nomainot pret grāmatvedības lietām. Toties šo nedēļu pilnībā veltīšu atkal darbam ar trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, jo pienācis kārtējais pārtikas paku dalīšanas laiks. Sarakstā ir 280 paku, un tām piecu dienu laikā jābūt izdalītām. Trūcīgie pēc savām pakām ierodas laikus, bet maznodrošinātie kavējas, un šāda tendence, izrādās, novērojama visā Latvijā. Pēc Sarkanā Krusta datiem, uzkrājušās jau 140 tūkstošu šādu nesaņemtu paku. Tajā pašā laikā programmā “Paēdušai Latvijai” sarūpētās pat trūkst, un veidojas rindas. Lai gan pieredze liecina, ka gada pirmajos mēnešos, kad Sarkanais Krusts nesaņem pārtikas pakas, būs arī tādi, kam noderēs neizņemtās. Šīs pakas piešķirsim arī tiem pensionāriem, kuriem pensija ir līdz 200 latiem un kuri ir vientuļi. Tādu Jaunjelgavā ir ap 50.
Piektdien tikos ar novada domes izpilddirektoru Jāni Dimitrijevu, lai pārrunātu par Sarkanā Krusta telpām, jo pašreizējās neatbilst PVD prasībām un pārtikas pakas tādās glabāt nedrīkst. Visu nedēļu sekoju līdzi notikumiem Daugavpils sociālās aprūpes centrā “Kalkūni”, kur it kā darbinieku nolaidības dēļ viens no pacientiem bija tuvu nāvei. Vainot tikai vienus — sociālos darbiniekus vai zēna vecākus — nevar. Māte par dēlu ilgāku laiku nelikās ne zinis.
Labklājības ministrija plāno tā saucamo astoņdesmitlatnieku darba laiku arī pieskaitīt pensijas gadiem un veikt iemaksas sociālajā budžetā — 10 latu mēnesī. Ideja pat ļoti atbalstāma. Kāpēc tiem, kas saņem bezdarbnieku pabalstu, šo laiku ieskaita, bet tiem, kuri strādā, ne? Tikai — kur ņems šos latus? Šī un citu jautājumu risināšana, lielāko daļu noveļot strādājošajiem, palielinot nodokļus vai spēlējoties ar zemajām pensijām, noveda pie tā, ka vēlēšanās lielu atbalstu saņēma “Saskaņas centrs” (SC). Cilvēkiem viss jau ir piegriezies, un viņi grib ko jaunu. Nulles deklarācijas būtu vienreiz jāievieš, jo kā, piemēram, cilvēks var atmaksāt kredītu, ja nav oficiāli noformēts darbā? Cik mēnesī kontos tiek ieskaitīta skaidra nauda, kurai nav norādīta izcelsme? Pirms trim gadiem Latvijā bija tikai pāris pensionāru, kuri pensijā saņēma ap tūkstoš latu. Un cik tādu ir šogad? Daudz vairāk.
“Saskaņas centrs” aktualizējis priekšlikumu par pensiju mantošanu. Tas, viņuprāt, vairotu uzticību pensiju sistēmai. “Saskaņas centrs” ar šādiem nodomiem var vien cerēt uz pensionāru atbalstu, bet realizējama šāda ideja, manuprāt, nav. Nesen dzirdēju, ka SC ir problēma ar kandidatūrām ministru amatiem. Tāpēc saskaņieši pašlaik ir tik klusi, jo apzinās savu situāciju.
Nedēļas nogalē Zatlera reforma partija (ZRP) paziņoja, ka veidos koalīciju ar “Vienotību” un SC. Tas savukārt radīja neapmierinātību “Vienotības” un tēvzemiešu rindās. Tomēr, zinot, cik daudz iedzīvotāju balsoja par SC, nebūtu godīgi šo vēlētāju daļu gandrīz vai ignorēt. Tādēļ, ka visa šī jezga sākās ar 10. Saeimas atlaišanu, kādām izmaiņām jābūt jaunās Saeimas sastāvā. Tādā gadījumā Zatlera lēmums ir pieņemams. Vien klausoties Marinas Kosteņeckas runu neilgi pēc vēlēšanām, par šādu koalīciju neesmu sajūsmā. Viņa pavēstīja: ja SC netiks valdībā, saskaņieši panāks krievu valodai otras valsts valodas statusu. Zatlera paziņojuma dēļ vairāki no ZRP izteikuši vēlmi izstāties no partijas, toties SC papildina sabiedrībā pazīstamākas personas, piemēram, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. To, ka koalīcija ar SC ir loģiska, pierāda arī ievēlēto deputātu skaits. Man gan ir vienalga, kas būs valdībā, galvenais, lai darbam ir rezultāts. Vakar no rīta televīzijā Ingunas Sudrabas kundze atkal pārsteidza ar paziņojumu, ka pārbaudīs sešus valsts uzņēmumus, kuros fiksēti pārkāpumi. Kad tas vienreiz beigsies? Un par šiem pārkāpumiem, arī līdz šim atklātajiem, neviens pie atbildības nav saukts.
Tā kā sinoptiķi prognozēja šo nedēļu lietainu un vēsu, nedēļas nogali centos baudīt dabā un dārzā. Novācu pēdējo ražu. Devos arī apkopt kapus.
