Ministrijas šogad varētu neizlietot 40 miljonus latu no paredzētā budžeta Eiropas Savienības (ES ) fondu projektiem — aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča.
Pēc FM sniegtās informācijas, līdz gada beigām ministrijām vēl jāizlieto apmēram 380 miljonu latu jeb 59% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Līdz augusta beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir izmantojušas 84% no astoņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem ES fondu projektiem — teikts FM valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šīgada astoņos mēnešos saistībā ar FM pārziņā esošo ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
“Saskaņā ar 2010. gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011. gadā ministrijas bija apņēmušās izlietot apmēram 903 miljonus latu, taču, FM kā vadošajai iestādei izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011. gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu. Taču arī šo finansējumu atbildīgās iestādes nespēj veiksmīgi izmantot,” sacīja FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
FM informācija liecina, ka augusta beigās vislielākā plāna neizpilde bija Satiksmes ministrijai (SM) — 24,9 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai — 10,2 miljoni latu, Ekonomikas ministrijai — 5,7 miljoni latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — 4,4 miljoni latu un Tieslietu ministrijai — 2,3 miljoni latu. Vairākas ministrijas ir informējušas, ka nespēs izlietot iespējamos budžeta resursus līdz šīgada beigām, kas kopā rada neizmantotos budžeta līdzekļus līdz 40 miljoniem latu.
Galvenie mērķu neizpildes iemesli bijuši problēmas iepirkumu jomā — pārkāpumi, kā arī pārsūdzības, kas bieži vien ir bijušas nepamatotas. Pārējie iemesli ir sadārdzinājumi, kuru dēļ nevar savlaicīgi noslēgt darbu izpildes līgumus, kā arī kavējumi darbu izpildē, finansējuma saņēmēju nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti, neprecīza plānošana u. c. — klāstīja ministrijā.
“Ņemot vērā, ka šogad atvēlētais 648 miljonu latu finansējums ir daudz lielāks nekā iepriekšējos gados, būtiski ir maksimāli izmantot šīgada budžeta sniegtās iespējas, protams, izlietojot līdzekļus atbilstoši un efektīvi. Atbildīgajām iestādēm ir proaktīvi intensīvi jāstrādā ar klientiem — finansējuma saņēmējiem, maksimāli ātri jāizskata projektu īstenotāju maksājumu pieprasījumi, kā arī ministrijām jāpārstrukturē līdzekļi starp projektiem un aktivitātēm, lai nodrošinātu budžetos jau esošā finansējuma izlietojumu pilnā apmērā,” teica A. Antonovs.
Valsts sekretāres vietnieks arī uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no pagājušajā gadā novērotās tendences, ka reāla līdzekļu apguve tika atlikta uz gada pēdējiem mēnešiem. A. Antonovs arī piebilda — lai gan situācija ir labāka nekā iepriekšējos gados, joprojām pēdējā ceturkšņa apjomīgais finansējuma atlikums ir visai vāja prakse.
Ministrijā arī piebilda, ka, vērtējot ministriju priekšlikumus ES fondu projektiem nepieciešamajam valsts budžeta finansējumam 2012. gadā, FM kā vadošā iestāde analizēs 2011. gada un iepriekšējo gadu budžeta neizpildes.
