“Vai, meitiņ, kur tad tik lēti!” saka salonā ienākušais vīrs, kad friziere Velga Putniņa pasaka, cik būs jāmaksā par matu griešanu. “Nu tad es noteikti nākšu, jo rīt man “stipendijas” diena,” nosmej apmeklētājs.
Līdz šim Velga Koknesē divas dienas nedēļā strādāja frizētavā, kura bija virs veikala “Volta”. Nu rasta jauna mājvieta — salons iekārtots ēkā, kur kādreiz bija frizētava “Silvija” — Stacijas ielā 5. Gados vecāki apmeklētāji par to ir īpaši priecīgi — nav vairs jākāpj pa tumšajām šaurajām kāpnēm otrajā stāvā. Telpas te ir plašākas.
Kāpēc forsēt?
Velga tagad frizētavā būs sastopama katru dienu. Līdz šim trīs dienas nedēļā viņa strādāja Lielvārdē, kur bija iekārtots pašai savs salons. Kaimiņnovadā viņa nostrādāja četrus gadus. Salīdzinot klientus, lielvārdieši bija maksātspējīgāki, tāpēc tur cenas par pakalpojumiem bija augstākas.
Frizētava Koknesē ir izdevīgā vietā — pie dzelzceļa stacijas, tāpēc te labprāt iegriežas klienti, kuri atbrauc ar autobusu no Iršiem un Bebriem. Dažkārt gan Velgai kolēģes (Koknesē ir sešas frizētavas) pārmet, ka viņai ir tik lēti pakalpojumi, bet viņa saka: “Ja es varu “savilkt galus”, kāpēc man forsēt? Tagad mani klienti ir daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nu var atļauties izmantot frizētavas pakalpojumus.”
Vajadzēs konjaku
Ilgajos darba gados gadījušies arī dažādi kuriozi, piemēram, ieziež matos krāsu, bet pēc mazgāšanas konstatē, ka matiem krāsa nav mainījusies. Izrādās, daži cilvēki ir ļoti jutīgi, un šīs manipulācijas iznākumu ietekmē gan augsts asinsspiediens, gan medikamentu lietošana. Savukārt kādā citā reizē cerēto ilgviļņu vietā iznākušas vien taisnas matu šķipsnas. “Mums skolā mācīja: kārtīgam frizierim skapītī vienmēr jābūt konjakam, tas uzlabo asinsriti, un tad šādas ķibeles negadās. Būs man tas ar laiku jāievieš,” joko Velga.
Frizierei ir izveidojies savs klientu loks. Vaicāju Velgai, vai gadās arī neapmierināti klienti? “Pārsvarā visi no frizētavas aiziet apmierināti un smaidīgi. Bet ir kāda kliente, kura visu laiku burkšķ un ir neapmierināta. Domāju — vairs nenāks, bet pēc diviem mēnešiem viņa atkal ir klāt. Kad viņu ieraugu, man jau ceļi sāk trīsēt,” stāsta Velga.
Būt frizierei nozīmē visu laiku mācīties, jo modes tendences mainās, tāpēc regulāri jāpilnveido prasmes. Velga nesen apmeklēja semināru Ķīpsalā, nule pabeigti vaksācijas kursi, kuros iemācījās, piemēram, izmantot cieto vasku. Tagad šis process esot nesāpīgāks. Iespējams, ar laiku salonā darbu sāks manikīre.
***
Nesūroties par dzīvi, dzīvot laikam līdzi un smaidīt — tie ir trīs vaļi, uz kuriem turas Velgas bizness.
