Ministru kabinets otrdien noteica, ka Eiropas Savienības (ES) prasībām neatbilstošie sarkanie 50 litru gāzes baloni no tirgus būs jāizņem līdz 2013. gada 1. janvārim.
Termiņu pagarina
Iepriekš to bija plānots izdarīt līdz 2012. gada 1. martam, tomēr valdība termiņu pagarināja. Ekonomikas ministrija skaidro, ka 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmie baloni ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar valsts standarta GOST tehniskajām prasībām, taču līdz 2003. gada 1. jūlijam ražotajiem baloniem nav saglabājusies ražotāja tehniskā dokumentācija un ekspluatācijā tie nav droši. Ja 50 litru balonam ir tehniskā dokumentācija un tam ir veikta atbilstības pārvērtēšana vai tas ir ražots atbilstoši direktīvas prasībām, tad to apritē varēs saglabāt arī pēc 2013. gada 1. janvāra.
Nozares pārstāvji lēš, ka apritē ir ap 700 tūkstošu, bet aktīvi lieto ap 200 tūkstošu balonu.
Pārbaudes jāveic visām firmām
Valdība pieņēma arī noteikumus par kvalitātes un drošuma prasībām. Tie paredz no 2013. gada aizliegt izplatīt tirgotājiem balonus bez atbilstošām pārbaudēm, ko apliecina marķējums uz gāzes balona. SIA “Latvijas propāna gāze” Aizkraukles iecirkņa vadītāja Anžela Pavļenkova stāsta, ka iecirknī mēnesī nomaina ap 1500 gāzes balonu, tomēr lietotāju skaits Aizkraukles reģionā ir lielāks, jo šo darbu veic apmēram piecas firmas. “Latvijas propāna gāze” ir vienīgā Latvijā, kas pārbauda gāzes balonu drošību — par to liecina plāksnīte pie balona. Firmas darbinieki Rīgā veic arī to tehnisko apkopi, nokrāso. Citas firmas to nedara, jo tas ir dārgi,” viņa stāsta.
“Latvijas propāna gāzes” tehniskā direktora vietnieks Ivans Hatiņecs preses pārstāvjiem atzinis, ka, veicot drošības pārbaudes, arvien vairāk balonu jāatzīst par nederīgiem — tie ir sarūsējuši un vairs netur nepieciešamo spiedienu.
“Pirms trijiem gadiem akcijā 50 litru gāzes balonu mainījām pret 27 litru balonu, pēc tam divus 50 litru balonus pret 27 litru balonu, taču iedzīvotāju atsaucība bija ļoti maza. Patērētāji lielākoties lieto lielos balonus,” stāsta Anžela Pavļenkova. Tiek lēsts, ka tukšs 27 litru balons varētu maksāt apmēram 25 latus.
Aizdomas par lobēšanu
Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Aizkraukles iecirkņa meistaram Artūram Ciriņam ir 29 gadu darba pieredze. “Manā praksē ir bijuši vairāki nelaimes gadījumi, kad eksplodējuši gāzes baloni, bet tie bijuši saistīti ar ugunsgrēkiem. Ja gāzes balonus regulāri pārbauda, ekspluatācijā tie ir droši,” viņš uzskata.
“Latvijas propāna gāze” baloniem sāka likt jaunus ventiļus, kas ugunsgrēka gadījumā garantē gāzes izplūšanu un sadegšanu, novēršot eksploziju, tomēr pagaidām ventiļu maiņa ir pārtraukta.
Ciriņa kungam ir aizdomas, ka lielo gāzes balonu maiņa saistīta ar kādas firmas, kura ražo mazākus balonus, lobēšanu — tas būs milzīgs noiets. Arī metāla uzpircējiem būs izdevīgi, jo balons sver ap 24 kilogramiem. “Lielos balonus 50 gadu lietojām, un viss bija kārtībā, bet pēkšņi tas kļuvis bīstami. Tam neticu,” viņš saka.
Nav tādu Eiropas prasību
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš aģentūrai BNS stāsta, ka noteikumos paredzētais termiņš — 2013. gada 1. janvāris — nav saistīts vai pamatojams ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. “Nav Eiropas prasību, kas aizliegtu Latvijā lietot sarkanos 50 litru gāzes balonus, vienalga, vai tie ražoti pirms gada vai 40 gadiem,” viņš teica. “2010. gada jūlijā stājās spēkā jaunā ES direktīva par pārvietojamām spiediena iekārtām, taču tā nosaka drošības prasības tikai jauniem baloniem vai tādiem, ko vēlas vest lietošanai citā ES valstī. To, kādus balonus var pildīt un lietot Latvijā, nosaka tikai Latvijas valdības noteikumi. Mēs nevaram pateikt, kas radīja ažiotāžu — veiksmīgs ieinteresēto mārketings vai kas cits, bet ES likumi nebija tās pamatā,” atzīst Jānis Krastiņš.
“Šādu viedokli dzirdēju arī diskusijā Latvijas Radio — ka tas ir valsts ziņā, kādus balonus atļaut lietot,” norāda Artūrs Ciriņš.
