Redakcijai satraukta piezvanīja Anna Kalniņa no Jaunjelgavas. Viņa stāsta, ka pašvaldība labiekārto Daugavas malu, uz dambja klāj bruģi, un turpmāk viņa nevarēs izmantot piebraucamo ceļu līdz mājai.
“Kāpēc ignorē vietējos?”
Kādreiz no Daugavas puses pie mājas varēja piebraukt pa lauku ceļu, bet tagad uz tā, tautā sauktu par dambi, veido bruģi apmēram metra platumā. Tas ir šaurāks nekā ceļš, un smagais autotransports to varētu sabojāt, tādēļ braukt nedrīkstēs.
“Pa ceļu no Daugavas puses 35 gadus vedu sienu, malku, bet pašvaldībā man teica, ka tagad ceļu vairs nevarēs lietot, pa bruģi nedrīkstēs braukt,” ir sašutusi Anna Kalniņa. “Lai braucu pa otru ceļu — no Rīgas ielas puses, taču ar lielu kravu pa to ir grūti iebraukt un izbraukt, jo ielā ir intensīva satiksme, daudzi brauc ātrāk, nekā ceļu satiksmes noteikumos paredzēts. Man teica — zeme pie Daugavas pieder pašvaldībai, ja gribēs, tad atļaus man pa to staigāt, ja nē, tad nē, kā gribēšot, tā darīšot. Pirms kāda laika pašvaldībai uzrakstīju vēstuli, taču līdz šim laikam atbildi vēl neesmu saņēmusi. Pirms vairāk nekā divām nedēļām biju aizgājusi uz domi, man teica, ka atbilde būšot.”
Projektu vadītāja Evija Šteina — Lodziņa skaidro, ka darba grupa par šo jautājumu jau lēmusi un šonedēļ atbilde pa pastu ir nosūtīta.
“Man arī teica, lai nozāģējot ābeli, tad varēšot iebraukt no Daugavmalas puses. Ābelei ir apmēram 15 gadu, pati stādīju, būtu žēl cirst, turklāt, ja nocirstu, neko daudz neiegūtu. Kāpēc pašvaldība domā par tūristiem, bet vietējos cilvēkus ignorē? Te staigās svešinieki, bet es pie savas mājas nevarēšu piebraukt!” teic Anna Kalniņa.
Uz laiku atcels norobežojumus
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks skaidro, ka projektētāji ar Annu Kalniņu nav runājuši un ieceres nav saskaņojuši, jo labiekārtošanas projektu īsteno pašvaldības zemē, ceļš tur nav bijis paredzēts, un pie mājas var piebraukt no Rīgas ielas puses. “Viņai pašai vajadzēja interesēties, ja likās, ka būs neērtības. Ja būs nepieciešams atvest malku vai ko citu un piebraukt no otras puses, to atļausim, uz laiku atceļot norobežojumus, bet pirms tam Annai Kalniņai jāvēršas pašvaldībā un darbi jāsaskaņo. Domē izvērtēs, vai kravas automašīnas gabarīti nesabojās bruģi. Ja tomēr būs risks, vajadzēs braukt ar mazāka gabarīta smago automašīnu vai arī no Rīgas ielas puses. Ikdienā izmantot bruģēto ceļu neļausim, jo tad jau visi pa to gribēs braukt,” skaidro Libeka kungs. Pēc viņa domām, no Rīgas ielas puses var gana labi iebraukt un izbraukt.
“Staburags” pārliecinājās, ka no Rīgas ielas puses smagajam autotransportam ar siena vai malkas kravu būtu diezgan grūti iebraukt, turklāt kravas augstumu ierobežotu elektrības vadi.
“Grūtāk, bet iebraukt var,” saka projektu vadītāja Evija Šteina — Lodziņa.
Libeks: fasāde dara kaunu pilsētai
“Rīgas ielas 18. māja dara kaunu pilsētai, tās fasādei nav apmetuma. Daudzi zina un prot pašvaldībai prasīt, bet paši savu īpašumu nesakopj,” saka Libeka kungs.
Anna Kalniņa teic, ka māja ir ielas malā un to regulāri apšļaksta garāmbraucošās automašīnas. Tā kā māja ir iepretim maģistrālo ielu krustojumam, tajā ir iebraukušas vismaz 20 automašīnas, tajā skaitā smagais automobilis. Pagājušajā gadā Anna Kalniņa pašvaldībai lūgusi palīdzību mājas fasādes sakārtošanā, sākumā tā solīta, bet šogad ir atteikta.
