Rudenī precību laiks ir bijis jau mūsu senčiem, bet tagad kā līgavas un līgavaiņi cerēšanās laikā uzvedas nupat
11. Saeimā ievēlētās politiskās partijas. Kamēr vieni rīko pārrunas, citi notikušo jau komentē, vēl citi— izdara secinājumus par to, kas varētu būt apspriests aiz slēgtajām durvīm. Kamēr politisko spēku vidū pārrunas rit pilnā sparā, arī eksperti veido visdažādākos variantus, kāda varētu būt jaunās valdības koalīcija.
Viena no iespējām ir triju partiju koalīcija, kuras pamatā būtu Zatlera reformu partija (ZRP) un “Vienotība”, bet trešais partneris varētu būt “Saskaņas centrs” (SC) vai Nacionālā apvienība “‘‘Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”. Eksperti lēš, ka šajā gadījumā izšķirošais vārds būs Valdim Zatleram. Lai arī ko viņš izvēlētos, abos gadījumos gaidāma barga vēlētāju kritika — iekļaujot valdībā SC vai atgrūžot nacionāļus. Tādā gadījumā Valdim Zatleram šogad jau otro reizi būs jāpieņem smags un lielā mērā liktenīgs lēmums.
Savukārt SC jau pirms vēlēšanām norādīja, ka nebūs vienā koalīcijā ar Nacionālo apvienību, bet ZRP — ar zaļzemniekiem. Ja pieļaujam, ka koalīcijā varētu būt SC, tad iespējami dažādi modeļi: SC var izveidot koalīciju divatā gan ar ZRP — tajā būtu 53 deputāti, gan ar “Vienotību” — tajā būtu gan tikai 51 deputāts. Ja SC un “Vienotības” koalīcijā iekļautu arī ZZS, tad šādā apvienībā būtu 64 deputāti. Kā viens no variantiem tiek nosaukts triju vēlēšanās veiksmīgāko partiju — SC, ZRP un “Vienotības” — koalīcija, kurā būtu 73 deputāti. SC līderis Jānis Urbanovičs atzīst, ka šobrīd SC gatavs veidot koalīciju tikai ar ZRP, partiju “Vienotība” atstājot “aiz borta”.
To, vai latviešu partijas beidzot savā starpā ir izrunājušās un vienojušās, ka ir jāmazina naudas ietekme uz politiku, bet jānostiprina valsts vērtības — tiesiskums, caurspīdīgums un politiķu atbildība, redzēsim, kad Latvijas nākotnes vārdā partijām vajadzētu vienoties, nevis tikai vārdos plātīties ar savu latviskumu. Vai politisko spēku līderi būs pietiekami godprātīgi, lai teiktu: sēžamies pie galda un veidojam labu valdību, jo mūsu vēlētāji taču atkal balsoja ticībā, ka valstī kaut kas mainīsies! Jāapzinās arī tas, ka jaunā valdība nekur neaizbēgs no starptautiskajiem aizdevējiem un mistiskā veidā “neizraus” liekus miljonus valstij, lai vienā mirklī atrisinātu samilzušās problēmas.