Manā domāšanā ir krīze. Šī nu esot tā reize, ka jānobalso pareizi, jo — tagad vai nekad! Man nebūtu problēmu, ja kaut vienas partijas pārstāvis solītu — visiem kredītņēmējiem norakstīs parādus. Skaidrs — balsotu par to partiju. Bet tagad?
Aizvakar televīzijā skatījos Ministru prezidenta kandidātu debates, kas bija kā aizraujošs šovs, un domāju: kurš smukāks, par to arī balsošu (runas jau visiem saldas, tas tik visu sarežģī). Bet man ir plaša sirds —visi tik skaisti un interesanti vīrieši!
Bērnībā, kad nevarēju kaut ko izlemt, metu gaisā kapeiku, bet tagad tas vairs nav tik vienkārši. Izdomāju — taisīšu ceturtdaļfinālu, pusfinālu un finālu. Tā nu finālā man iekļuva vissmaidīgākais un visnopietnākais Ministru prezidenta kandidāts. Šodien pirms iešanas uz vēlēšanām izspēlēšu finālu — kā “lasītis” kritīs, tā balsošu.
