Turpinām publicēt sešu rakstu ciklu par politiskajām apvienībām un partijām, kuras varētu iekļūt 11. Saeimā, deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas secībā: “Saskaņas centrs”, “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, Šlesera reformu partija — LPP/LC un Zatlera reformu partija. Līdz vēlēšanām ir pārāk maz laika, lai mēs tikpat plaši varētu pievērsties sīkpartijām. Šodien — par Šlesera reformu partiju — LPP/LC.
Ar piekto numuru
Šlesera reformu partija — LPP/LC 11. Saeimas vēlēšanās piedalās ar piekto numuru. Tās līderis Ainārs Šlesers bija viens no iemesliem, kādēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist Saeimu — tā nedeva atļauju kratīšanai Šlesera dzīvesvietās, lai gan bija aizdomas par viņa slēptu ietekmi vairākos uzņēmumos.
Tagad A. Šlesers teic, ka pagājuši vairāki mēneši, bet nekādi viņa nodarījumi neesot atklāti, un piesaka sevi premjerministra amatam. Lieta gan vēl tiek izmeklēta, tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plašāku informāciju nesniedz.
Ministri jau izvēlēti
Šlesers savam sarakstam piesaistījis bijušo Tautas saskaņas partijas līderi Jāni Jurkānu, kurš Zatlera reformu partijas izvirzīto premjera amata kandidātu 31 gadu veco Edmundu Sprūdžu nodēvējis par skolēnu, jo viņam nav ne augstākās izglītības, ne pieredzes. Taču arī 41 gadu vecajam Šleseram joprojām nav augstākās izglītības, un viņš politikā iesaistījās, būdams vēl jaunāks — 28 gadu vecumā. Šlesers uzskata, ka viņam ir zināšanas un prakse. Partijas sarakstā vidējā izglītība ir 17 kandidātiem, augstākā — 98.
Jānis Jurkāns izraudzīts ārlietu ministra amatam, finanšu un ekonomikas — Andris Bērziņš, satiksmes — Vitālijs Aizbalts, labklājības — Ainars Baštiks, aizsardzības un iekšlietu — Dainis Turlajs, izglītības un kultūras — Eiženija Aldermane, vides aizsardzības un reģionālās attīstības — Rita Strode, tieslietu — Juris Radzēvičs, veselības — Jānis Zaržeckis.
Sarakstā neretietis un pļaviņiete
Zemgales apgabalā pirmais numurs piešķirts Vidzemes reģiona profesionālās izglītības kompetenču centra direktoram un izglītības un zinātnes eksministram Kārlim Greiškalnam. Ar 11. numuru kandidātu sarakstā ir neretietis Imants Silavs, kurš ir sporta pedagoģijas maģistrs un norādījis vairākas darbavietas: Krustpils pamatskolas sporta skolotājs, Viesītes un Aizkraukles novada sporta skolas treneris, Neretas pagasta pašvaldības sporta metodiķis. “Staburagam” viņš stāsta, ka līdz šim nav bijis nevienā partijā, nav Šlesera partijas biedrs un negatavojas tajā iestāties, tomēr to atbalsta, jo ir pieņemama partijas programma, un būtu labi, ja to izdotos īstenot. “Kārlis Greiškalns, būdams izglītības ministrs, ir ļoti daudz izdarījis, uzskatu viņu par godavīru. Ja mani ievēlētu Saeimā, būtu gatavs strādāt, ne tikai pacelt roku.”
Ar 17. numuru sarakstā iekļauta kādreizējā uzņēmēja tirdzniecības jomā Vija Kučinska no Pļaviņu novada, bijusī Pļaviņu pilsētas domes deputāte. Informācijā CVK viņa norādījusi, ka pēc profesijas ir plaša profila friziere, bet šajā jomā nestrādā — ir SIA “Kalsnavas komunālais uzņēmums” valdes locekle un direktore , SIA “Antaris” administrācijas konsultante un SIA “Bezdelīgas — 2” pilnvarotā persona. “LPP esmu jau piecus gadus. Piekritu balotēties, jo mani apmierina līdzšinējais partijas darbs un simpatizē partijas programma. Tomēr diez vai partija pārvarēs 5% barjeru, jo tās reitings ir zems.” Abi mūspuses kandidāti Saeimas vēlēšanās nekad nav balotējušies.
Var sadarboties ar visiem
Pēc BNS pasūtījuma veiktās “Latvijas faktu” pēdējās aptaujas datiem, par LPP/LC būtu gatavi balsot tikai 1,3% vēlētāju, taču Šlesers uzskata, ka ir pietiekami populārs, lai tiktu Saeimā — pēc viņa lūguma sociologi aptaujā noskaidrojuši, ka par viņu ir gatavi balsot 16% pilsoņu. Šlesers ir pārliecināts, ka liela daļa cilvēku vēlas no biznesa vides nākušus politiķus un runas par viņu kā oligarhu esot tikai fantāzijas. Partijas mājaslapā pie viņa foto ir vārdi: “Jo valstij ir jāpelna, nevis tikai jācērp.” A. Šlesers uzskata, ka var sadarboties pilnīgi ar visiem — arī ar “Saskaņas centru” (SC) un ““Visu Latvijai!”—“TB/LNNK”. Tomēr viņa partija valdībā var nokļūt vienīgi tad, ja koalīciju veidos SC un Zaļo un Zemnieku savienība.
Grib strādāt arī
privātfirmā
Kāpēc Šlesers grib iekļūt Saeimā, ja visdrīzāk atkal nāksies būt opozīcijā? Viņš vaļsirdīgi atklāj, ka opozīcijas deputātam ir ļoti daudz brīva laika, tāpat kā pozīcijas deputātam, kurš nav vadošos amatos. Saeimā viņš var pats virzīt apspriešanai un aizstāvēt viņu interesējošus jautājumus un ir laiks arī savu lietu kārtošanai. Viņš nevēlas būt tikai lobijs un savu jautājumu stāstīt deputātam, kurš neko nesaprot biznesā. Šlesers labprāt ieviestu likuma normu, kas Saeimas deputātam atļautu ieņemt amatu arī privātfirmā.
Vēlas pats “medīt” investorus
Kādi ir Šleseru visvairāk interesējošie jautājumi jeb viņa iecerētās reformas? Viņš nosauc trīs galvenās. Pirmā — palielināt valdības un ministru pilnvaras un atbildību, lai viņi paši varētu “medīt” investīcijas un investorus, kā to dara Lietuvas premjers, un lai par to KNAB neaizvestu rokudzelžos. Otrā — apvienot Ekonomikas un Finanšu ministriju, jo Ekonomikas ministrija kā bārenīte nāk ar idejām, bet Finanšu ministrija tās cērt kā kokus un uzņēmējus izspiež kā citronus. Jāapvieno arī Iekšlietu un Aizsardzības ministrija. Trešā reforma — izglītību padarīt par preci starptautiskajā tirgū un gadā piesaistīt 10 tūkstošu ārvalstu studentu, no katra iekasējot piecus tūkstošus eiro gadā, kopā — 50 miljonu eiro. Dot uzturēšanās atļauju pieciem gadiem tiem studentiem, kuri te pabeiguši augstskolu. Šlesers piekrīt, ka zviedru bankām Latvijā ir liela ietekme, bet nesaskata draudus valstij, ja uzturēšanās atļaujas dod tiem, kuri Latvijā iegādājušies īpašumu.
Politika vairo bagātību
Šlesers ir bijis 7., 8., 9. un 10. Saeimas deputāts, Ministru prezidenta biedrs Einara Repšes un Induļa Emša valdībā, ekonomikas ministrs (no 1998. gada novembra līdz 1999. gada maijam), satiksmes ministrs (no 2004. gada marta līdz 2009. gada martam), Rīgas domes vicemērs (no 2009. gada jūnija līdz 2010. gada oktobrim). Pretēji paša apgalvojumiem par biznesā nopelnīto kapitālu, kas ļauj būt politiski neatkarīgam, Šlesers savus lielākos ienākumus guva tieši pēc ienākšanas politikā. Piemēram, viņš pārdeva firmas, kas iepriekšējā gadā viņam vēl nepiederēja vai kuru vērtība pēc pārdošanas izrādījās ievērojami zemāka. Šlesers miljonāra statusā tika 1999. gada rudenī pēc darījuma ar norvēģu partneriem.
Mantu uzdāvina sievai
Šlesers skaidrā naudā glabāja 120 tūkstošu ASV dolāru. Nereti tā legalizē kukuļus vai plāno to darīt. Šleseram bija arī 650 tūkstošu ASV dolāru parādsaistības. 2011. gadā Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā deklarācijā A. Šlesera skaidrās naudas uzkrājumi ir vairs tikai 10 950 latu, parādsaistību nav. Manta — gan Rīgas dzīvokļi, gan Jūrmalas zemesgabali, gan puse no sava vērtīgākā uzņēmuma “Avadel” miljona latu vērtībā un 250 000 latu bankā — ir uzdāvināti sievai. Aktīvi uzņēmējdarbībā Šlesers vairs nedarbojas.
Bīda savus cilvēkus
Viena no Aināra Šlesera raksturīgākajām darbības metodēm satiksmes ministra amatā bija sev un partijai pietuvinātu cilvēku ar nepiemērotu kvalifikāciju iekārtošana darbā valsts vai vēlāk Rīgas pilsētai piederošo uzņēmumu vadībā. Ieceltās personas nereti ziedoja partijai, radot aizdomas, ka tas ir atmazgāšanas mehānisms valsts naudas iekasēšanai partiju uzturēšanai un reklāmas kampaņām.
“Astoņkājis” un “šoferu dēli”
Satiksmes ministra amatā Šlesera darbības lauks bija plašs — Rīgas lidosta, “Latvijas dzelzceļš” un tā meitasuzņēmumi, nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, autoceļi. Savas darbības laikā viņš ieguva iesauku “astoņkājis”. Šlesera labajai rokai Satiksmes ministrijā Dainim Liepiņam ziedu laikos bija vairāk kā 10 algotu amatu valsts uzņēmumos. Šlesera šoferis tika iecelts Latvijas autoceļu uzturēšanas uzņēmuma padomē ar lielu algu — nepilnu tūkstoti latu mēnesī, bet viņa dēls — “Pasažieru vilciena” valdē par mārketinga speciālistu ar 4000 latu algu, lai gan viņam nebija atbilstošas kvalifikācijas. Tas pielipināja politiskajiem ielikteņiem palamu “šoferu dēli”. Pēc Šlesera “astoņkāja” izgaismošanas presē dažādu apstākļu sakritības rezultātā parlaments nolēma likvidēt valsts uzņēmumu padomes, taču politizācija pārmetusies uz valdēm.
Ar Šlesera vārdu saistīti vairāki skandāli, piemēram, Jūrmalgeita, kad bija mēģinājums vienu deputātu uzpirkt ar 20 tūkstošiem eiro, lai viņš mēra amatam balsotu par Latvijas Pirmās partijas kandidātu, nevis “Jaunā laika” pārstāvi. Ar Šlesera gādību “Latvijas pasta” ēku nopirka biznesa partneri un veikti citi darījumi.
Uzziņa
Šlesera reformu partija — LPP/LC Šlesera vārdā nosaukta partijas LPP/LC kongresā šīgada 5. augustā, reaģējot uz eksprezidenta Valda Zatlera rīcību, savu vārdu izmantojot Zatlera reformu partijas nosaukumā. Nosaukums ir spēkā līdz nākamajam kongresam.
LPP/LC izveidota 2007. gada 25. augustā kā Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas ceļš”, partijas “Mēs savam novadam” un partijas “Vidzemes apvienība” tiesību un saistību pārņēmēja. Par partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēja Aināru Šleseru un Ivaru Godmani. 9. Saeimā partija ieguva 10 deputātu vietu, bet 10. Saeimas vēlēšanās atsevišķa šīs partijas saraksta nebija.
Viedokļi
Aigars Freimanis,
“Latvijas faktu” direktors
— Šlesera partijai lielas sekmes šajās vēlēšanās grūti prognozēt. Pēc visoptimistiskākā scenārija — LPP/LC pārvar 5% slieksni, iegūstot sešas vai septiņas vietas. Grūti iedomāties, kas gribētu ar Šlesera partiju sadarboties, jo tā ir pieskaitīta oligarhu partiju grupai.
Dainis Stikuts,
“Swedbank” vecākais ekonomists
— Pirmais priekšstats par LPP/LC — skaisti lozungi, kuriem nevar nepiekrist — “stipras ģimenes”, “profesionāla valdība”, “nav laika eksperimentiem”. Tomēr partijai trūkst detalizētākas programmas.
Valts Kalniņš,
politologs
— Visi līdzšinējie Aināra Šlesera vadītie politiskie spēki līdz kritiskajam minimumam zaudējuši savu atbalstītāju skaitu, bet pēc tam reinkarnējušies citā veidolā. Tā notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk Latvijas Pirmajā partijā, tad — apvienībā ar “Latvijas ceļu” un drīz vien apvienībā ar Tautas partiju. Reitinga augšupeju nodrošinājusi masīva, ļoti profesionāla reklāma, kas apvienota ar Aināra Šlesera personības īpatnībām.
Jurģis Liepnieks,
polittehnologs
— Domāju, ka Šleseru neievēlēs. Pati galvenā problēma, šķiet, ir jaunas enerģijas un piedāvājumu trūkums, lai cik banāli tas neizklausītos. Ja Šlesers kandidētu Jūrmalas domes vēlēšanās, tad ar tādiem vēstījumiem kā “Krutojs — mans draugs, ““Jaunais vilnis” uz mūžu mūžiem” un “Donalds Tramps cels te debesskrāpjus” pilnīgi pietiktu, un ar mazu Ērika (Stendzenieka — aut.) palīdzību viņš Jūrmalas domē tiktu iekšā, ka švirkst, taču vai ar to pietiek Saeimas vēlēšanās?
No Šlesera reformu partijas — LPP/LC programmas:
Mēs Latvijai piedāvājam profesionāļu valdību. Pelnīt, nevis tikai taupīt.
Efektīvi izmantosim Eiropas strukturālos fondus, kā galveno mērķi nosakot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Krasi mazināsim birokrātiju fondu apgūšanai. Aktīvi iekarosim ārvalstu tirgus. Privātā un publiskā partnerība kļūs par svarīgu investīciju piesaistes mehānismu. Premjers būs galvenais Latvijas tautsaimniecības virzītājs.
Sagatavoja Guna Mikasenoka, izmantojot publikācijas plašsaziņas līdzekļos, CVK informāciju un “Delnas” deputātu kandidātu reputācijas datubāzi.
