13. septembris
Mikelandželo sācis darbu pie savas slavenās Dāvida statujas (1503.).
Ņujorka kļuvusi par Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētu (1788.).
Henrijs Bliss kļuvis par pirmo amerikāni, kurš gāja bojā autoavārijā (1899.).
Lai noķertu noziedznieku Gariju Džeksonu, pirmo reizi par pierādījumu Lielbritānijā tikuši izmantoti nozieguma vietā atstātie pirkstu nospiedumi (1902.).
Miris izcilais latviešu aktieris Edgars Liepiņš (1995.).
14. septembris
Turcija pieteikusi karu Krievijai, līdz ar to aizsākot Krimas karu (1853.).
Amerikānis Džordžs Andersons patentējis rakstāmmašīnas lentu (1886.).
Traģiski mirusi amerikāņu baletdejotāja Aisedora Dunkana (1927.).
Testa lidojuma laikā pirmo reizi veiksmīgi gaisā pacēlies ukraiņu konstruktora Igora Sikorska izstrādātais helikopters VS—300 (1939.).
Pēc iepriekšējā dienā notikušas autokatastrofas slimnīcā mirusi bijusī aktrise, Monako princese Greisa Kellija (1982.).
Kanonizēta pirmā amerikāniete
Šajā dienā 1975. gadā Romas pāvests Pāvils VI kanonizēja Elizabeti Annu Setoni, kura XIX gadsimtā nodarbojās ar labdarību. Svēto kārtā viņu 12 gadu iepriekš bija iecēlis pāvests Jānis XXIII.
Pēc vīra nāves pārgājusi katoļticībā, Elizabete visu mūžu līdz pat savai nāvei 1821. gadā nesavtīgi rūpējās par cilvēkiem, lielākoties nabadzībā nonākušiem bērniem. Viņa godbijīgi pielūdza jaunavu Mariju un ik dienu veltīja Svēto Rakstu studijām.
Elizabete Setona: ‘‘Mums jālūdzas burtiski bez pārtraukuma — ikvienā dzīves brīdī un situācijā. Lūgšana, kas nāk no sirds, nav atkarīga no vietas un laika, tā ir sirds atdošana Dievam, kā tas notiek pastāvīgā komunikācijā ar Viņu.’’
Šobrīd Elizabete tiek uzskatīta par atraitņu, bāreņu un mirstošu bērnu aizstāvi.
