Turpinām publicēt sešu rakstu ciklu par politiskajām apvienībām un partijām, kuras varētu iekļūt 11. Saeimā, deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas secībā: “Saskaņas centrs”, “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, Šlesera reformu partija — LPP/LC un Zatlera reformu partija. Līdz vēlēšanām ir pārāk maz laika, lai mēs tikpat plaši varētu pievērsties sīkpartijām. Šodien — par Zaļo un Zemnieku savienību.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 11. Saeimas vēlēšanās piedalīsies ar 11. kārtas numuru. Par partiju apvienību, kuras vienai daļai — Latvijas Zemnieku savienībai — ir turpat 100 gadu vēsture, augustā savu balsi bija gatavi atdot 8,5% vēlētāju. Īsto situāciju rādīs 17. septembris.
Trīs mūsējie
ZZS ir viena no retajām partijām, kurai ir stipras reģionālās nodaļas, un to priekšgalā ir apkaimē labi zināmi cilvēki. Zemgales vēlēšanu apgabalā, kurā iekļauts arī bijušais Aizkraukles rajons, ZZS saraksta līderis ir Augusts Brigmanis. Listē ir arī Latvijas Bērnu fonda vadītājs An-dris Bērziņš, satiksmes ministrs Uldis Augulis, ģenerālis Juris Vectirāns un citi. Kandidē arī pašreizējais Saeimas deputāts skrīverietis Aivars Dronka, bijusī labklājības ministre, patlaban Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre vietalviete Dagnija Staķe un advokāts Vilnis Vietnieks, kura dzimtā puse ir Zalvē.
Vakar “Sabiedrības par atklātību — Delna” mājaslapā atklāta deputātu kandidātu reputācijas datubāze. Tajā apkopota informācija par 212 (35 no katra saraksta) deputātu. Viņu vidū visvairāk kandidātiem (24) ar apšaubām reputāciju ir no ZZS.
Par Juri Vectirānu tajā norādīts: vairākus gadus deklarējis ievērojamas summas skaidrā naudā. 2003. un 2004. gadā tās pārsniedza 40 tūkstošu latu, bet pēdējos gados vien 10 tūkstošu latu. Kandidējot 10. Saeimai, piedalījās aģitācijas pasākumos, ģērbies NBS formastērpā. Atvaļinātiem karavīriem formastērpu valkāšanu regulē Militārā dienesta likums, kas neparedz to izmantot politiskajā aģitācijā. 2009. gada septembrī Latvijas mediji ziņoja, ka Juris Vectirāns un vēl 20 Latvijas karavīru, atvaļinoties no armijas, ieguva invaliditātes grupu, par to katrs saņemot vidēji 23 386 latus lielu kompensāciju. Lai arī Aizsardzības ministrija neizpauda kompensācijas saņēmēju vārdus, neoficiāla informācija liecināja, ka invaliditātes kompensācijas saņēmuši pārsvarā štāba virsnieki, kas nebija iesaistīti militārajās misijās.
Savukārt Vectirāna kungs, kuram 11. Saeimas vēlēšanas ir otrās, kurās viņš kandidē, teic, ka dara to aiz pārliecības, ka savu ieguldījumu kā bijušais militārists var dot Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes attīstībai jaunā līmenī, īpaši uzlabojot šo vienību sagatavotību dabas katastrofu likvidēšanai un sadarbībai ar policiju. Vectirāna kunga vectēvs savulaik bijis Latvijas Zemnieku savienības rindās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tādēļ pašsaprotama bijusi partijas izvēle.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā Dagnijas Staķes iesniegtā informācija norāda, ka viņas darbavietas un amati bijuši: Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle, Jūrmalas un Tukuma Rotari kluba valdes locekle. Viņas parādsaistību summa ir ap 40 tūkstošiem eiro, bezskaidras naudas uzkrājumi a. s. “Swedbank” — Ls 3343. Beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, 1999. gadā ieguvusi sociālās zinātnes maģistres grādu.
Par Vilni Vietnieku informācija ir skopāka. Apgūta tiesību zinātņu specialitāte Latvijas Valsts universitātē 1977. gadā. Strādājis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā par advokātu, bijis Augstākās tiesas senators. Šķīries. Skaidrās naudas uzkrājumi — 5000 eiro.
Visvairāk ministru
Par to, cik nozīmīga ir ZZS ietekme pašreizējā politiskajā dzīvē Latvijā, liecina kaut vai tas, ka no trīspadsmit ministrijām sešu vadītāji ir tieši šīs partijas pārstāvji. Arī gaidāmajās vēlēšanās kandidē pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, satiksmes ministrs Uldis Augulis, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks un labklājības ministre Ilona Jurševska.
Lai arī augustā veikto iedzīvotāju aptauju rezultāti liecina, ka ZZS kandidātiem ir mazas izredzes tikt ievēlētiem atkārtoti, viens no šīs partijas līderiem Augusts Brigmanis prognozē, ka iegūs vismaz tikpat daudz vietu (22) kā šajā Saeimā. Viens no argumentiem par labu šīm prognozēm — ZZS sarakstā 11. Saeimas vēlēšanām aptuveni trešdaļa ir jaunu kandidātu.
Gatavi strādāt opozīcijā
Jautāts par turpmāko partijas politisko virzību, viens no tās pārstāvjiem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks teic, ka nekas būtiski nemainīšoties, bet tas atkarīgs no sadarbības par-tneriem. Ja tie būs no partijas “Vienotība”, darbs arī 11. Saeimā ritēs līdzīgi kā pašreiz. Ja lielu balsu pārsvaru iegūs Zatlera reformu partija, tad, visticamāk, sadarbība nebūs iespējama, jo bijušais Valsts prezidents un citas amatpersonas ZZS līderi Aivaru Lembergu nosaukušas par oligarhu.
Savukārt Lembergs ZZS prognozē normālu rezultātu. “Varbūt ne tāds kā pirms gada, bet būs normāls rezultāts,” viņš sacīja. Turpretī vaicāts, vai ZZS ir gatava strādāt arī opozīcijā, apvienības premjera amata kandidāts uzsvēra: “Politiķim vienmēr jābūt gatavam strādāt opozīcijā. Tam, kas nav morāli tam gatavs, jāmeklē cits darbs. Jebkuram jābūt gatavam, ka viņu var atlaist.”
Apvienības valdes priekšsēdis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis par savām iespējām kāpt pa karjeras kāpnēm ir optimistiski noskaņots — viņa vadībā partija varētu piedzīvot vēl pāris sekmīgu gadu. Viņš bijis arī Ministru prezidenta kandidāts, bet, paliekot ministra krēslā, teic, ka lepojas vadīt šo ministriju.
Tukši solījumi
Viens no pēdējā laika ZZS veikumiem ir papildu finansējuma piešķiršana reģionālajām slimnīcām. Nosūtot vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, ZZS norādīja uz katastrofāli nepietiekamo valsts budžeta finansējumu veselības nozarei, aicinot papildu piešķirt 14,8 miljonus latu, kas arī tika izdarīts.
Līdzšinējie solījumi indeksēt pensijas un panākt lielākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem gan ir tikai vēlētāju balsu ķeršana, jo kādēļ visu šo laiku, kopš ZZS ir Saeimā, nekas būtisks tā arī nav paveikts? Tiešie maksājumi lauksaimniekiem arī turpmāk būs zemi, un pensijas labākajā gadījumā neaiztiks, jo nākamā gada budžetā izdevumi atkal būs jāsamazina, un vēl nav zināms, uz kā rēķina. Neiekļūstot 11. Saeimā, ZZS savu solījumu nepildīšanu varēs atspēkot ar to, ka nav ievēlēta.
Pārāk lojāli nepilsoņiem
Partiju pārstāvju diskusijā par pēdējā laikā aktuālākajām tēmām ZZS deputāta kandidāts Kārlis Seržants jautājumā par pāreju uz pamatizglītību tikai latviešu valodā atbild, ka tas jādara pakāpeniski un ar varu piespiest runāt latviski turpat pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri sazinās krieviski, nav reāli. Par nepilsoņu naturalizēšanu jeb pilsonības piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem — saglabājot partijas programmas vadlīniju, Seržanta kungs teic, ka tiem, kuri 20 gadu nodzīvojuši brīvā Latvijā, sen bija laiks un iespēja nokārtot pilsonības jautājumu un pretimnākšana nav nepieciešama.
Uz vienu roku ar SC
Lai arī šo partiju uzskata par nacionāli konservatīvu, viena otra rīcība, piemēram, saskaņa ar partiju “Saskaņas centrs”, izsakot attieksmi par kādu likumprojektu balsojumā, liek domāt par kopīgām interesēm vai spēju sastrādāties ar jebkuru, vai tas būtu labējais vai kreisais. Galvenais, kā teicis Brigmaņa kungs, ir lēmumu praktiskums, un “kāpēc būtu jābalso par glupiem lēmumiem”, norādot uz domstarpībām ar apvienību “Vienotība” pirms viena otra balsojuma Saeimā. Bet politikas eksperti norāda, ka šāda piesliešanās vieniem vai otriem vairākumā esošajiem saistīta ar ZZS sadarbības partnera “Latvijai un Ventspilij” un arī “Liepājas partijas” vēlmēm. Tas savukārt atbilstu Zatlera kunga pārliecinošajai nostājai oligarhu jautājumā.
Prezidents — ZZS ieliktenis?
Arī pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ZZS atbalstīts, un ne tik tālā pagātnē var atskatīties katrs, atceroties savādo dubulto balsojumu par Andra Bērziņa un Valda Zatlera kandidatūru. Vai Bērziņa kunga uzvarai būs tālejošākas sekas, rādīs laiks pēc vēlēšanām, bet, iespējams, viņš ir kā noteikts nodrošinājums tam, ja ZZS neizdotos iekļūt Saeimā. Tad, iespējams, par partijas netiešo ruporu kļūtu Valsts prezidents. Neko labu par viņu neliecina arī fakts, ka laikā, kad notika bēdīgi slavenais Saeimas balsojums par atļaujas došanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanai, Bērziņa kungs, toreiz būdams deputāts, nebalsoja, jo bijis blakusesošajā Saeimas komisiju ēkā un “neesot zinājis”, ka notiek Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiek izskatīts šis jautājums…
ZZS galvenās prioritātes:
bezmaksas neatliekamās palīdzības un kvalitatīvas veselības
aprūpes pakalpojumu nodrošināšana visos reģionos neatkarīgi no
iedzīvotāju materiālās situācijas,
nodrošināt līdztiesīgus tiešos maksājumus Latvijas zemniekiem,
uzņēmējdarbības veicināšana un uzņēmējdarbībai labvēlīga un
stabila nodokļu sistēma,
kvalitatīvi autoceļi.
Uzziņa
Partiju apvienība izveidota 1992. gadā, gatavojoties 5. Saeimas vēlēšanām, un tajā apvienojās Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija. Savukārt LZS sākums rodams 1917. gadā, un tās darbība atjaunota 1990. gadā. Pašreizējais apvienības valdes priekšsēdētājs ir Raimonds Vējonis. Saeimā ievēlēto deputātu frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šajā amatā ir kopš 2002. gada. Partijā ir nedaudz vairāk kā 2000 biedru. Pēc vēlēšanām ZZS premjera amatam virzīs Aivaru Lembergu.
Sociologs Arnis Kaktiņš:
“Ventspils mēra Aivara Lemberga lēmums nekandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās ZZS reitingu nesamazinās. Viņa paziņojums par nekandidēšanu nozīmē to, ka viss paliek tāpat, kā ir bijis līdz šim, un nekas nav mainījies. Ja nekas nav mainījies, tad izmaiņas reitingos nav sagaidāmas. Citādi būtu, ja Lembergs būtu paziņojis, ka kandidēs vēlēšanās.
Politologs Jānis Ikstens:
“ZZS distancējas no diskusijas par ES nākotnes attīstību un, ekspluatējot Latvijas iekšpolitikas aktualitātes vai atražojot tukšvārdību, izšķiršanos par savu pārstāvju līdzdalību noteiktā EP politiskajā grupā ir atstājusi vēlētāju ziņā: kādu kandidātu ievēlēs, tādā grupā būsim.
ZZS ir gādājusi arī par programmas lasītāju uzjautrināšanu. Vai gan citādi varētu nosaukt solījumu rūpēties par Latvijas medību tradīciju saglabāšanu, esot Eiropas Parlamentā? Līdzīga nebēdnība ir sanākusi, solot gādāt par elastīgām Briseles direktīvām. Laikam jau ZZS stratēģiem būs piemirsies, ka direktīvas nepieņem Eiropas Parlaments.”
Jenss Zvirgzdgrauds no partiju apvienības “ “Visu Latvijai!”
— “Tēvzemei un Brīvībai”/ LLNK”, analizējot priekšvēlēšanu laiku, teic: “Lai arī cik labas prognozes vēlēšanās ir “Saskaņas centram”, latvju liberāļi un viņu Amerikas onkuļi neļaus, lai tiem atņem gardo varas kumosu, un darīs visu, lai nebūtu jādalās ar SC valdībā. Te nu bez ZZS neiztikt, lai latvji vien sastiķētu to 51 procentu. Zinot ZZS konservatīvismu, par viņiem balsos tie, kurus esošā situācija tīri labi apmierina, un kopumā cilvēki nav nobrieduši revolucionārām pārmaiņām, tāpēc daudzi pēc inerces vienkārši izvēlēsies mazāko no ļaunumiem.”
Sagatavoja Imants Kaziļuns, izmantojot publikācijas laikrakstā “Diena” un interneta portālos.
