Turpinām publicēt sešu rakstu ciklu par politiskajām apvienībām un partijām, kuras varētu iekļūt 11. Saeimā, deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas secībā: “Saskaņas centrs”, “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, Šlesera reformu partija — LPP/LC un Zatlera reformu partija. Līdz vēlēšanām ir pārāk maz laika, lai mēs tikpat plaši varētu pievērsties sīkpartijām. Šodien — par “Vienotību”.
Pēc divām nedēļām Latvijā notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Viena no partijām, kurai ir izredzes ne tikai iekļūt Saeimā, bet arī ieņemt ministru amatus, ir pašreizējā valdošā partija “Vienotība”.
Kandidātus vēl
neizvirza
Pašreiz “Vienotība” ir viens no valdošajiem spēkiem Latvijas politikā. Partijas līderis Valdis Dombrovskis ieņem Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatu, viņš arī nākamajai valdībai ir izvirzīts kā premjera amata kandidāts. Šīs partijas pārstāvji ieņem sešus ministru amatus, un Saeimā darbojas 33 tās deputāti. Šajās vēlēšanās “Vienotība” izvirzījusi 115 deputāta amata kandidātu visos piecos vēlēšanu apgabalos.
“Vienotība” ir viena no partijām, kura vēl nav izvirzījusi kandidātus ministru amatiem. “Pašlaik jūs redzat esošos “Vienotības” ministrus, redzat arī tēmu līderus, piedāvājums vēl tiks precizēts, bet domāju, ka galvenie virzieni jau ir redzami,” laikrakstam “Diena” norāda Dombrovskis. Pēc viņa vārdiem, ir vairāki “Vienotības” ministri, kuri varētu turpināt darbu, bet ir arī tādi ministri, par kuru nomaiņu pēc vēlēšanām var diskutēt.
Partija apstiprinājusi, ka jaunajā valdībā būtu gatava uzņemties atbildību arī par līdz šim citu partiju pārziņā esošajām jomām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tās vadītāja amatā virzot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi.
Premjeru nemainīs
Valdis Dombrovskis ir viens no visilgāk strādājošajiem premjeriem. Bijis arī Eiropas Parlamenta deputāts. Ieguvis vairākus maģistra grādus Latvijas un ASV augstskolās. Tomēr viņa vadītā valdība bieži vien balansējusi “uz naža asmens”. Gan iekšējo nesaskaņu, gan politisko oponentu dēļ. Par to, ka problēmas ir ne tikai partijas iekšienē, bet arī valdošajā koalīcijā, liecina pēdējā mēneša notikumi un epopeja ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Šķiet, ka mēnesi pirms vēlēšanām Valdis Dombrovskis ir palicis drosmīgāks. Izlēma pat atlaist ministru, taču ne jau savas partijas biedru, bet Uldi Auguli no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). “airBaltic” problēma ik pa laikam izskanējusi jau pirms vēlēšanām, bet gada laikā nekas nav mainījies. Tas ir spilgts piemērs, ka, neraugoties uz Dombrovska kunga uzteicamajām īpašībām, viņam ir arī trūkumi, un lielākais no tiem — neizlēmība.
Ja valdība nolems pārņemt “airBaltic”, no valsts budžeta būtu jāiegulda ap 170 miljonu latu. Portāla pietiek.com informācija liecina, ka premjers pagaidām ar lēmuma pieņemšanu vilcinās, jo Auguļa atlaišanas gadījumā ZZS ministri varētu atstāt valdību. Ja ZZS uz Dombrovska lēmumu atbrīvot Auguli reaģēs, tās sešiem ministriem pametot valdību, tā automātiski kritīs. Nesaskaņas koalīcijā turpinās.
Ozols “čekas maisos”
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) sniegtais atzinums par 11. Saeimas deputātu kandidātiem liecina, ka četri no viņiem varētu būt sadarbojušies ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) kā šī dienesta aģenti. Viens no četriem kandidātiem ir svētku aģentūras “Santa” valdes loceklis, aktieris Harijs Ozols no “Vienotības” saraksta. Deputāta kandidāts sadarbību ar VDK noliedz. Pašlaik runas par to ir noklusušas, tomēr diez vai TSDC būtu sniedzis nepārbaudītu informāciju.
Nesaskaņas partijas iekšienē
Kopš partijas dibināšanas tajā vērojamas nesaskaņas. Arī pirms ārkārtas vēlēšanām nākamās Saeimas iespējamās koalīcijas aprises raisa kārtējo neapmierinātību partijas iekšienē. “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas un Edgara Jaunupa apgalvojums, ka partija varētu veidot koalīciju ar “Saskaņas centru”, izraisa sašutumu un neapmierinātību vienā no “Vienotībā” ietilpstošajām partijām “Pilsoniskajā savienībā”. Tā savā valdē augusta sākumā lēmusi, ka neatbalsta šādu priekšlikumu un, kā atzinis Ģirts Valdis Kristovskis, tas esot tikai un vienīgi Āboltiņas un Jaunupa personīgais uzskats. Kopīgs viedoklis “Vienotībā” vēl nav pieņemts.
Par iekšējām nesaskaņām liecina arī tas, ka “Vienotības” jaunā biroja atklāšanā Vecrīgā, viesnīcas “Hotel de Rome” telpās, viens no partiju apvienības līdzpriekšsēdētājiem, “Pilsoniskās savienības” līderis Ģirts Valdis Kristovskis nepiedalījās. Biroju atklāja “Vienotības” un vienlaikus “Jaunā laika” līdere Solvita Āboltiņa. Pasākums, kas bija plānots kā “Vienotības” tēla spodrināšana un apliecinājums tam, ka apvienība virzās uz vienotas partijas izveidi, radīja nesaskaņas starp “Vienotības” partijām tādā svarīgā jautājumā kā atklātība naudas lietās. Nesaprašanās ir arī par kopīgu lēmumu pieņemšanu Saeimā, un maz ticams, ka pēc šīm vēlēšanām partijā kaut kas var mainīties.
Neizpildīti solījumi
Arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām “Vienotība” solīja paveikt daudz labu darbu. Tikai daži no tiem: četros gados ieguldīt trīs miljardus latu, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā, īpašu uzmanību pievērst attīstībai ārpus Rīgas; ierobežojot monopolu, pazemināt preču cenas patērētājiem; programma “Trešais bērns”, lai tuvinātu dzimstību tautas ataudzes līmenim.
Ir gan bijis pārāk maz laika, nepilns gads, tomēr var veidot kaut kādu bilanci. Vispirms par dzimstību. 2010. gada pirmajā pusgadā Latvijā piedzima 9667 bērni, bet 2011. gada pirmajā pusē — tikai 9170. Uzņēmēju skaits valstī nepalielinās. Nav arī nekādu faktu, ka ēnu ekonomika Latvijā ir mazinājusies. Nav arī piemēru, kā tika ierobežota monopolu apetīte. Kur pazeminātas cenas precēm, ja jūlijā inflācija ir 4,3%?
Ziedo pat tie, kam nekā nav
Pēdējā gada laikā partijas “Vienotība” kasi ar ievērojamām summām papildinājuši vairāki partijas pārziņā esošajās ministrijās strādājoši ierēdņi un viņu radinieki. Saskaņā ar “Lursoft” datubāzē atrodamo Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra apkopoto informāciju ziedotāju vidū bijuši arī ar zaudējumiem strādājošu uzņēmumu darbinieki.
Augustā “Vienotībai” ziedojuši vairāki ar Ekonomikas ministriju (EM) saistīti cilvēki. 15. augustā 2011 latu ziedojusi ekonomikas ministra padomniece Veronika Leja, 2. augustā 20 tūkstošu “Vienotībai” atvēlējusi EM valsts sekretāra Jura Pūces māte Dace Pūce, savukārt 4. augustā otrs viņas dēls Jānis Pūce ziedojis astoņus tūkstošus latu. Juris Pūce ir arī “Vienotības” valdes locekļa Edgara Jaunupa klasesbiedrs.
Esošie kandidēs atkal
Lielākā daļa “Vienotības” deputātu, kuri ieņem amata krēslus pašreizējā Saeimā, kandidēs arī šajās vēlēšanās — Zemgales vēlēšanu apgabalā startē arī mūsu novadnieks Ansis Saliņš. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā norādīts, ka Ansis Saliņš dzīvo Pļaviņu novadā, ieguvis augstāko izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ir 10. Saeimas deputāts, kā arī zemnieku saimniecības “Iesalnieki — 1” īpašnieks un SIA “Ansal” valdes loceklis.
“Pirmkārt, vēlos turpināt iesākto, ir daudz sāktu, un nepabeigtu darbu. Aktīvi darbojos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, esmu iedziļinājies tās darbībā. Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kurus Saeimā vēlos risināt, ir saistīti ar lauksaimniecību,” saka Ansis Saliņš. “Diemžēl lauksaimnieki Saeimā ir mazākumā. Ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu. Piemēram, lauksaimniecības zemes pirkšanas kreditēšana. Lielu daļu lauksaimniecības zemes Latvijā nopērk ārzemnieki. Jārada iespēja arī mūsu zemniekiem saņemt banku atbalstu, lai arī mums ir tādas iespējas. Tāpat vēl jāstrādā pie jautājuma par bezakcīzes degvielas iegādi zemniekiem, kā arī citiem. Aktualitāte ir izmaiņas profesionālajā izglītībā, jo notiek skolu reorganizācija un apvienošana. Arī te vajadzētu uzsvērt vietējo lauksaimnieku intereses. Un jāņem vērā, ka jaunajiem deputātiem vajadzēs kādu laiku, lai saprastu, kas un kā jādara. Mums gada laikā to jau ir izdevies saprast, tāpēc ir jāturpina iesāktais.”
No “Vienotības” PROGRAMMAS
Novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru
un tiesu varu.
Ieturēt nemainīgu nodokļu politiku, pakāpeniski samazinot
nodokļu slogu darbaspēkam.
Veicināt eksportu, kā arī ražojošās un pakalpojumu industrijas,
radot Latvijā jaunas darba vietas.
Nodrošināt pastāvīgu Latvijas autoceļu un citu transporta līniju
attīstību.
Panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijā.
No 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību.
No 2014. gada Latvijā ieviest eiro.
uzziņa
“Vienotība” dibināta 2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai”.
“Vienotība” ir viena no lielākajām partijām, kurā ir ap 3000 biedru, pašvaldībās tā pārstāvēta ar 328 deputātiem, un 13 partijas biedru ir pašvaldību vadītāji.
“Vienotības” valdes priekšsēdētājs ir “Pilsoniskās savienības” līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Premjera amata kandidāts — Valdis Dombrovskis.
Ekspertu viedokļi
veta Kažoka,
sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece
— “Vienotībai” mazliet par labu var būt fakts, ka tā ir demonstrējusi spēju no trim partijām pārtapt vienā politiskajā spēkā. Vidējam vēlētājam šī partija būtu pazīstamāks zīmols, tomēr joprojām atklāts ir jautājums, vai šajās vēlēšanās partijas pieredze un iepriekš izdarītie darbi tiks novērtēti kā svarīgi. “Vienotības” iespējamie panākumi ir atkarīgi no tā, kā vēlētāji raudzīsies uz šīs partijas konkurentiem — ne tikai Zatlera reformu partiju, bet arī nacionālo apvienību un Zaļo un Zemnieku savienību.
Aigars Freimanis,
“Latvijas faktu” direktors:
— “Vienotības” reitinga kritums vērojams jau vairākus mēnešus. Sabiedrībā esot radies iespaids, ka dienas kārtības noteicēja Saeimā ir nevis “Vienotība”, bet Zaļo un Zemnieku savienība. “Vienotības” popularitātes samazināšanos varētu saistīt arī ar apvienības iekšējām grūtībām vienas partijas veidošanā, kā arī dažu tās ministru un premjera problēmām.
Ilmārs MežS,
demogrāfs
— Es balsošu par “Vienotību” un visiem iesaku izvēlēties starp “Vienotību” , VL — TB/LNNK un Zatlera reformu partiju. Mēs bieži nenovērtējam, ko ir paveicis premjers Dombrovskis, no kāda valsts bankrota “Vienotība” mūs ir izglābusi. Tagad, kad ekonomika pamazām atjaunojas, uzrodas arvien gudrāki prātvēderi, bet krīzes brīdī citiem drosmes un varēšanas nebija. Man ļoti svarīga ir “Vienotības” valdošo politiķu pierādītā spēja neizmantot dienesta stāvokli savas bagātības vairošanai. Mani pārliecina politiķi, kas, arī augstākus amatus ieņemot, joprojām dzīvo no savas algas, līdzīgā mājoklī kā mēs, pārējie, nedižojas ar pārmērīgi dārgām mašīnām, drēbēm vai jaunām draudzenēm! Viņu dzīvesveids liecina, ka viņu galvenā rūpe ir patiesi strādāt valsts labā, nevis paralēli valsts darbam izmanīties izkārtot sev izdevīgus konkursus vai ofšorus.
Sagatavoja Jānis Ozoliņš, izmantojot publikācijas laikrakstā “Diena” un interneta portālos.
