Latvijas vēsturē pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas tuvojas. Jo mazāk laika līdz tām atlicis, jo biežāk lasītāji zvana un jautā — par ko lai balso?
Grūti pateikt. Vienu gan zinu, par ko nekad nebalsošu — par tādu partiju, kura noliedz vai neatzīst Latvijas neatkarību, okupāciju un tās sekas, lai kādus zelta kalnus tā solītu. Tad, kad Valdis Zatlers paziņoja par savu slaveno rīkojumu numur 2, daudzi naivi priecājās, ka nu nāks jauni laiki, citi cilvēki, sabiedrībā atgriezīsies cerība, kā pēc naža šņāpiena rūgstošā mīklā aizvilksies ciet plaisa starp varu un tautu. Tagad, redzot, kas notiek uz ātru roku tapušajā partijā, sākotnējās cerības žūst kā rīta rasa. Nu nevar tik neilgā laikā izveidot stipru partiju no tirgus pūlim līdzīgas cilvēku masas, kur viens otru pat lāgā nav redzējuši, kur nu vēl iepazinuši. Ja partijā masveidā iestājas vienas apsardzes firmas darbinieki un kā labie rūķīši iemet kopējā katlā pa tūkstotim, jāsāk domāt, ko īsti tas nozīmē.
Tāpēc vēlētājiem patiesi nebūs viegli izlemt, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi, lai nākamajā rītā pēc vēlēšanām nepamostos ar paģirām līdzīgu sajūtu — atkal esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa… Lai jums, lasītāji, kaut nedaudz palīdzētu saprast, kas ir kas priekšvēlēšanu piedāvājumā, šodien sākam publicēt rakstus par tām partijām, kurām ir reālas izredzes iekļūt parlamentā. Ceru, ka jums izvēlēties palīdzēs arī debates televīzijā, informācija interneta portālos un radio. Neesiet lētticīgi un neļaujiet ietekmēt sevi ar skaļiem saukļiem, kvēliem solījumiem un neatvairāmiem piedāvājumiem. Vērtējiet to, ko deputāti ir darījuši līdz šim, gadu gadiem maldamies pa Saeimu, kāds ir viņu lietderības koeficients un ko vēl no viņiem var gaidīt. Centīsimies atvieglot jums izvēli, publicējot rakstus, kas tapuši sadarbībā ar portālu www.kandidatiuzdelnas.lv. Jau nākamajā numurā varēsiet lasīt, par kādiem pārkāpumiem 10. Saeimas deputāti visbiežāk sodīti un kādus noteikumus vai likumus ignorējuši. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo liela daļa nesen padzītās Saeimas deputātu kandidē atkal.
Mums ir dota ārpuskārtas iespēja izvēlēties, lemt, sasēdināt 100 krēslos tos, kas tajos vislabāk iederas, kas sēžu zālē negulēs, avīzes nelasīs un pa tālruni nesarunāsies. Bet vai mēs to pratīsim, vai spēsim? Ko vainosim, ja tos pašus vakarējos, ar zatleriešiem nedaudz papildinātus, vien ieraudzīsim?
